Vūvvalde šā gada 15. oktobrī organizēja tikšanos ar Latvijas Okupācijas muzeja, Kultūras ministrijas, Valsts nekustamo īpašumu, kas ir ieceres ierosinātājs, un projektētāju pārstāvjiem, lai vienotos par publiskās diskusijas organizēšanu. Tikšanās laikā pārstāvji vienojās, ka diskusiju iespējams organizēt jau šā gada 26.oktobrī, taču, ņemot vērā, ka būvvaldē vel nav saņemts nekas no pieprasītās informācijas - ne vizuālie materiāli, ne prezentācijas, ne personu vārdi, kas iepazīstinās ar ieceri, būvvaldei ir nācies pieņemt lēmumu diskusiju atcelt līdz brīdim, kad visa pieprasītā informācija tiks saņemta un būvvalde gūs pārliecību, ka diskusiju iespējams organizēt kvalitatīvu un rezultatīvu, sacīja Žūka.
Šā gada 15. oktobrī būvvalde organizēja minēto tikšanos, ņemot vērā Ministru prezidentes, Kultūras ministrijas, paša Okupācijas muzeja un citu sabiedrības pārstāvju plašsaziņas līdzekļos pausto retoriku par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceres termiņu nozīmību. Tās laikā būvvalde ierosinājusi organizēt publisku diskusiju nozares profesionāļiem un plašākai sabiedrībai, kuras mērķis būtu informēt sabiedrību par būvvaldē iesniegtā Nākotnes nama būvprojektu, kā arī būvvaldē saņemto Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu un tajā iekļautajiem nosacījumiem turpmākai projekta attīstībai.
Tikšanās laikā būvvalde aicināja diskusiju organizēt pēc iespējas drīzāk, piedāvājot šā gada 26. oktobri, sacīja Žūka. Ticis uzdots jautājums, vai ieceres ierosinātājam nav nepieciešams ilgāks termiņš, lai spētu nodrošināt informāciju par projektētāju pārstāvjiem, kas prezentēs Nākotnes nama ideoloģiju un projektu, skaidrojot tā risinājumus, jo paralēli nepieciešams sagatavot arī ieceres vizuālos materiālus, ko eksponēt gan pašas diskusijas laikā, gan divu nedēļu garumā pēc tās, kamēr notiek sabiedrības anketēšana. Taču iebildumi vai komentāri par nepieciešamību noteikt citu diskusijas laiku neesot saņemti, un pārstāvji apliecināja, ka būvvaldes piedāvātais diskusijas laiks ir pieņemams.
Tomēr līdz pat šim brīdim būvvaldē nav iesniegti nekādi materiāli un informācija, kā rezultātā būvvaldei nācās pieņemt lēmumu par publiskās diskusijas pasākuma atcelšanu līdz brīdim, kad materiāli tiks iesniegti un būs panākta vienošanās par jaunu datumu, kurā diskusija varētu tikt realizēta kvalitatīvi, skaidro Žūka.
"Saņemot telefonisku informāciju no ieceres ierosinātāja pārstāvja, ka būvvaldes norādītos materiālus gatavos Okupācijas muzejs, un paralēli no Okupācijas muzeja pārstāvja, ka informāciju gatavos Valsts nekustamie īpašumi, neradās pārliecība, ka pasākumu iespējams nodrošināt pienācīga kvalitātē. Būvvalde projekta attīstītāju vietā piedāvāja organizēt gan telpas, gan pasākuma moderatoru, projekta attīstītājiem atlika vien sagatavot planšetes, prezentāciju un nosaukt personas, kas ieceri prezentēs," saka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
"Vērojot šo haotisko un nesteidzīgo rīcību, nācās secināt, ka acīmredzot Nākotnes nama attīstītājiem nav nepieciešams rast risinājumus, lai projektu varētu koriģēt, saskaņot un sākt tā realizāciju. Un sabiedrībā saceltā ažiotāža par nepieciešamību iespējami drīzāku projektu saskaņot, jo pretēja gadījumā Okupācijas muzejam draud bankrots, ir tikai veids, kā izdarīt spiedienu, lai mēģinātu traucēt būvvaldi leģitīma un tiesiska lēmuma pieņemšanā," uzskata Vircavs.
Būvvaldē uzsver, ka 2014. gada 1. oktobrī, mainoties Būvniecības likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, likumdevējs bija paredzējis pārejas noteikumus tām būvniecības iecerēm, kas sāktas, spēkā esot vecajam regulējumam. Attiecībā uz tādām būvniecības iecerēm kā Okupācijas muzeja rekonstrukcija pārejas noteikumi atļāva ieceri realizēt pēc iepriekš spēkā esošā regulējuma, ja plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš nav beidzies. Ņemot vērā, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā būvvaldē bija iesniegts tikai skiču projekts, patlaban iesniegtais būvprojekts "Okupācijas muzeja rekonstrukcija" ir uzskatāms par jaunu būvniecības ieceri, uz ko attiecas visas jaunajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Ja attīstītājs nevēlējās kārtot dokumentāciju pēc jaunā regulējuma nosacījumiem, tad iepriekš saskaņotā skiču projekta tehniskais projekts bija jāiesniedz būvvaldē līdz šā gada 5. aprīlim, kad spēkā bija 2007. gadā izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš (8 gadi). Pašlaik šis termiņš ir nokavēts, jo būvprojekts būvvaldē tika iesniegts ar aptuveni viena mēneša kavējumu - šā gada 11. maijā.
Kā ziņots, 5. oktobrī Rīgas pašvaldības un muzeja pārstāvji vienojās, ka par Okupācijas muzeja piebūves "Nākotnes nams" tehniskajiem risinājumiem lems eksperti un sabiedrības pārstāvji publiskā diskusijā, ko plānots noslēgt līdz Ziemassvētkiem.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atzinumā Rīgas pilsētas būvvaldei ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves būvniecībai.
Septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pieņēma lēmumu pagarināt ar muzeja piebūves "Nākotnes nams" būvprojektu saistītās dokumentācijas izvērtēšanas termiņu, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var būt līdz 2016. gada 11. maijam.
Pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Tajā pašā laikā gan kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), gan Ministru prezidente atbalsta piebūves īstenošanu. Arī Rīgas mērs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.
Reaģējot uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par astoņiem mēnešiem pagarināt laiku, kurā Rīgas pilsētas būvvalde var izskatīt jautājumu par "Nākotnes nama" būvatļaujas izsniegšanu, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ir uzrakstījusi protesta vēstuli.
Valdības rīkojumā noteikts, ka piebūve jāizbūvē līdz 2017. gada jūlijam.
