"Faktiski šā finansējuma apstiprinājums būs tad, kad kopumā tiks pieņemts 2013.gada budžets. Kopumā kabinets ir izskatījis un principiāli neizsaka nekādas iebildes pret šo budžetu," sacīja Melbārde.
Viņa norādīja, ka atbilstoši Kultūras ministrijas sagatavotajam ziņojumam par dziesmu svētku sarīkošanai nepieciešamo budžetu, ko valdība otrdien skatīja sēdes slēgtajā daļā, kopējā dziesmu un deju svētku sagatavošanas summa ir ir 3 672 405 lati, no tās 2013. gadā – 3 305 405 lati. Šajā summā iekļauti arī 410 tūkstoši latu, kas ir plānotie pašu ieņēmumi un ziedojumi.
Kultūras ministrijai svētku rīkošanai nepieciešami 2,4 miljoni latu, un no tā 975 tūkstoši ir dotācija pašvaldībām, savukārt dziesmu svētku programmai, tās sagatavošanai un īstenošanai nepieciešami apmēram 1,5 miljoni latu.
Savukārt Iekšlietu ministrijai nepieciešams finansējums kārtības un drošības nodrošināšanai 174 300 latu apmērā, Veselības ministrijai – 72 439 lati neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, bet Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) svētku atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos un svētku dokumentēšanai – attiecīgi 176 723 latu un 40 225 latu apmērā, teica KMIC vadītāja.
Melbārde klāstīja, ka šajā gadā kopējais KMIC rīcībā esošais svētku budžets ir 367 tūkstoši, no tiem 200 tūkstoši ir "Latvijas dzelzceļa" ziedojums. Šī nauda tiek tērēta māksliniecisko koncepciju sagatavošanai, tiek organizēti svētku sagatavošanas pasākumi, kolektīvu skates, ieskaņas koncerti. Par šo naudu tiks sākts arī darbs pie vizuālās identitātes un ārējās komunikācijas, notiek arī metodiskais darbs.
Jau vēstīts, ka nākamie vispārējie dziesmu un deju svētki norisināsies no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
Svētku pasākumi notiks "Arēnā Rīga", Dailes teātrī, "Daugavas" stadionā, Doma baznīcā, Doma laukumā, Dziesmu svētku parkā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Lielajā ģildē, Mazajā ģildē, Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgas pilsētas izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa", Vērmanes dārzā un Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
Saskaņā ar KM apkopoto informāciju Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku saglabāšanā iesaistīto kolektīvu skaits pēdējo 15 gadu laikā saglabājies vienmērīgs, bet tam ir tendence pieaugt ik pa pieciem gadiem, kad Latvijā notiek dziesmu un deju svētki.
"No tā iespējams secināt, ka sabiedrībai ir nozīmīgi būt svētku dalībniekiem, piedaloties daudzveidīgajos svētku pasākumos," norāda KM.
Saskaņā ar KM apkopoto statistiku 2011.gadā Latvijas kultūras centros un iestādēs ārpus kultūras centriem darbojušies 3034 kolektīvi – 435 kori, 783 deju grupas un 63 pūtēju orķestri.
Vislielāko amatiermākslas kolektīvu daļu – 26% – veido deju kolektīvi. Otrā lielākā grupa ir vokālie ansambļi, kurā darbojas 25% kolektīvu. Trešā lielākā nozare ir amatierteātri, tajā darbojas 16% no visa amatierkolektīvu skaita. Kori, kas ir viena no dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatgrupām, pēc skaitliskā sastāva – 16% – ir ceturtā lielākā kolektīvu grupa.
Nākamās kolektīvu grupas ir folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi – 8% un tautas lietišķās mākslas studijas – 6%. Viena no dziesmu un deju svētku galvenajām kolektīvu grupām – pūtēju orķestri – veido 2% no kopīgā amatiermākslas kolektīvu skaita, 2% ir lauku kapelas un 1% – koklētāju ansambļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
