Valentīna Bianki: Eiropas operas dīvas rozēm kaisītais ceļš līdz Kandavai

Par savulaik slaveno operdziedātāju Valentīnu Bianki šobrīd liecina vien apsūnojusi krusta pamatne ar dzimšanas un miršanas datumu Mežmuižas kapsētā netālu no Kandavas un grūti salasāmi apraksti vēsturiskajā periodikā, taču bija laiks, kad viņa ar vērienu izceļojās krustu šķērsu pa Eiropu un Krievzemi, ar savu talantu un daili valdzinot gan tādus mūzikas dižgarus kā Mihails Gļinka un Rihards Vāgners, gan klausītāju tūkstošus. Kas bija šī neparastā sieviete, un kā viņa nonāca Kandavā?

Valentīna fon Fabiana (dzimusi Bianki) pasaulē nāca 1834. gada 21. februārī Viļņā (tiesa, daži avoti vēsta, ka viņas dzimšanas vieta ir Šveice) un muzikalitāti bija mantojusi no sava itāļu izcelsmes tēva Valentīno, kurš bijis dziedātājs un mūzikas pasniedzējs. Par māti informācija avotos nav rodama.

Apdāvinātā jauniete izglītojās Parīzes konservatorijā, kur ātri vien ieguva gan pasniedzēju, gan mūzikas aprindu ļaužu atzinību, tāpēc jau studiju laikā uzstājās gan baznīcās, gan arīdzan laicīgās mūzikas koncertos. Savukārt 1855. gadā Bianki debitēja uz "Théâtre Italien" skatuves, izpildot Aminas lomu Vinčento Bellīni operā "Somnambula" un Adīnas lomu Gaetāno Doniceti operā "Mīlas dzēriens".

Kā vēsta 1884. gada 24. februāra laikraksts "Rigasche Zeitung", 1855. gadā ar viesizrādi Valentīna Bianki devās uz Frankfurti pie Mainas, kur pēc uzstāšanās saņēma uzaicinājumu doties tālāk uz Berlīni. Tur viņu nolūkojis Šverīnes galma teātra direktors Frīdrihs Flotovs, kurš jau zināja par jaunās dziedātājas spožo talantu, tāpēc piedāvāja viņai uzstāties savā teātrī, kur viņa palika līdz 1861. gadam, dodoties viesizrādēs uz Leipcigu, Drēzdeni, Hannoveri un Prāgu.