Goda profesora tituls piešķirts arī dokumentālo filmu režisoram un scenāriju autoram Hercam Frankam, kurš diplomu varēs saņemt 2011.gada pavasarī.
2010.gada 29.decembrī aprit 20 gadi kopš LR Ministru Padomes priekšsēdētājs parakstīja lēmumu Nr. 243 "Par Latvijas Kultūras akadēmijas izveidošanu".
Goda profesora nosaukumu LKA piešķir bijušajiem profesoriem vai izcilām personībām, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu LKA akadēmiskās darbības un augstākās izglītības attīstībā.
"Atzīmējot Kultūras akadēmijas 20 gadu jubileju, Goda profesoru nosaukumu piešķirsim trīs izciliem profesionāļiem. Tās ir fantastiskas kultūras personības, kuras visu šo 20 gadu laikā ir spējušas radoši ietekmēt kino un skatuves māksliniekus, pārsteidzot ar savām plašajām zināšanām un neatkārtojamo personības starojumu" stāsta LKA rektors, profesors Jānis Siliņš.
Valentīna Freimane dzimusi 1922.gada 18.februārī Rīgā. 1949.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, 1971.gadā absolvējusi Teātra mākslas institūta (Maskavā) aspirantūru, ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu. 1992.gadā nostrificēta par mākslas zinātņu doktori. V.Freimane ir vairāku grāmatu ("Liepājas teātra 50 gadi", "Latviešu padomju teātra vēsture", "Padomju Latvijas kinomāksla", "personības un parādības" u.c.) autore un līdzautore, regulāri rakstījusi par teātri un kino Latvijas periodiskajos izdevumos. Dr. Valentīna Freimane savas aktīvās darbības laikā, kopš 20.gadsimta 50.gadiem līdz pat šim brīdim, sniegusi milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūras izglītībā, īpaši teātra un kino jomā. Dr. Valentīna Freimane sadarbojusies ar Latvijas Kultūras akadēmiju, gan sniedzot teorētisku un metodisku palīdzību studiju programmu un LKA filmu bibliotēkas (Videoakadēmija) izveidē, gan docējot studiju kursu "Aktieris kameras priekšā", gan vadot un piedaloties filmu lektorijos, semināros u.c.
Kino operators un bijušais Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Kalvis Zalcmanis dzimis 1940.gada 14.decembrī Mazsalacā. 1971.gadā beidzis Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Strādājis Rīgas kinostudijā, bijis operators aktierfilmai "Motociklu vasara" (1974.g.), kā arī vairāk kā 50 dokumentālo filmu un vairāk kā 400 kinohroniku sižetu operators. Ievērojamākās filmas: "Mūžs" (1972.g., rež. H. Franks), "Esības prieks" (1973.g., rež. H. Franks), "Ceļojums uz zemi" (1977.g.), "Četri meklē miljonu" (1979.g., rež. A. Epners), "Edgara Kauliņa pēdējie svētki" (1980.g. rež. H. Franks), "Vai viegli būt jaunam" (1986.g., rež. J. Podnieks), "Es esmu latvietis" (1990, rež. A. Epners), "Eduards Ševernadze. Ceļš no pagātnes uz nākotni" (1993.g.), "Sods par sapni" (1994.g., rež. A. Rozenbergs). Fimas ir apbalvotas gan Latvijas, gan starptautiskos filmu festivālos. No 1994. – 2004.gadam K. Zalcmanis strādājis Latvijas Kultūras akadēmijā, izveidojis un vadījis TV un video operatora mākslas apakšprogrammu. No 1994. – 2004.gadam vadījis LKA Ekrāna un teātra mākslas katedru, 1998.gadā ievēlēts par LKA profesoru. Vairums mūsdienu Latvijas vidējās un jaunākās paaudzes operatoru ir Kalvja Zalcmaņa audzēkņi.