Žurnāliste un mūžībā aizgājušā Aivara Brīzes dzīvesbiedre Elita Veidemane izdevumiem "Kas Jauns" un "Privātā Dzīve" atklājusi, kas noticis Brīzes dzīves pēdējās dienās.
11. oktobrī Brīze kopā ar 10 – 11 cilvēku grupu izbraucis uz Austriju, kur vēlējies papildināt savu slēpošanas prasmi un iegūt slēpošanas instruktora sertifikātu.
18. oktobrī, trīs dienas pirms plānotās došanās mājās, Brīze Veidemanei pa tālruni sacījis, ka ir saaukstējies un viņu moka klepus, taču nav ņēmis vērā dzīvesbiedres padomu doties pie ārsta, atsaucoties uz Veidemanes stāstīto, vēsta žurnāls "Privātā Dzīve".
20. oktobrī Brīze automašīnā ar ceļabiedru Normundu dodas mājup – brauciena laikā pa ceļam bijis jāiegriežas Polijas pilsētā Gdiņā, savukārt Veidemane ik pa laikam centusies sazināties ar dzīvesbiedru.
Vakarā ap pulksten 18 viņi sazvanījušies pēdējoreiz. Kad Veidemane zvanījusi ap pulksten 23, Brīzes ceļabiedrs sacījis, ka Aivars pārstājis runāt ap pulksten 21, viņam šķietot, ka Brīze grib gulēt, jo viņam ir temperatūra.
21. oktobris – pēdējā diena Brīzes dzīvē – no rīta ceļabiedrs viņu modina viesnīcas istabiņā, taču Brīze vairs neesot bijis pamodināms, jo atradies bezsamaņā, tikusi izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas aizvedusi Brīzi uz Gdiņas slimnīcu.
Veidemane sazinājusies ar katastrofu medicīnas ārstu Mārtiņu Šicu, kurš nekavējoties iesaistījis Specializētās medicīnas centra vadītāju Maiju Bušmani, kura ir speciāliste gadījumos, kad jāpalīdz cilvēkiem, kuri nopietni sasirguši ārpus Latvijas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics žurnālam "Privātā Dzīve" apliecinājis, ka par Brīzes nāves cēloni diezgan droši varot uzskatīt abpusēju plaušu karsoni, kas izveidojās kā gripas komplikācija, tomēr vēl tiek gaidīts oficiāls medicīniskais slēdziens no Gdiņas.
Tāpat Šics paudis viedokli – iespējams, ja Brīze būtu saņēmis kādus pretvīrusu medikamentus jau Austrijā, sekas varētu nebūt tik traģiskas.
Savukārt Bušmane slimību, kas piemeklēja Brīzi, raksturo kā ļoti bīstamu, turklāt tā bijusi akūtā stadijā. "Mūziķis bija komā, kad viņu aizveda uz slimnīcu. To mums apliecināja poļu ārsti. Protams, ir grūti aptvert, ka pilnīgi vesels cilvēks var tā aiziet dažu dienu laikā, taču diemžēl ar šādiem gadījumiem tagad sastopamies.
Atkārtoju – gripa tiešām ir ļoti ļauna slimība. Šoreiz tā atņēmusi mums Aivaru Brīzi un tas nav trieciens tikai ģimenei, tas ir trieciens mums visiem," Bušmane sacījusi izdevumam "Privātā Dzīve".
Ap pulksten 21 ar Latvijas vēstniecības Polijā atbalstu izdevies uzzināt, ka mūziķa stāvokis ir ļoti smags, taču viņš nācis pie samaņas. Veidemane kopā ar cilvēku, kurš prot poļu valodu, dodas ceļā uz Poliju.
22. oktobra rītā Veidemane joprojām bijusi ceļā pie Brīzes, kad atskanējis telefons zvans un viņa saņēmusi traģisko vēsti – Brīze mūžībā aizgājis naktī – 10 minūtes pāri pusnaktij. "Tas ir tik neizsakāmi sāpīgi, ka viņam tajā brīdī nācās būt vienam. Kad viņš bija maziņš, viņš palika viens, jo viņu pameta māte. Tad viņu pameta tēvs.
Bet tagad, kad viņam jau gadiem bija īsta ģimene, Aivaram atkal bija jābūt vienam – tālu prom no manis, citas zemes slimnīcā. Esmu pārliecināta, ka viņš līdz pēdējam brīdim, kamēr spēja padomāt, domāja par mani un mājām," žurnālam sacījusi Veidemane.
Savukārt žurnālam "Kas Jauns" Veidemane pauž sašutumu, ka cilvēki, ar kuriem Brīze devies uz Austriju, nav interesējušies par viņa nāves apstākļiem un devuši kādu ziņu par sevi un notikumiem Austrijā. Tāpat viņa ir neizpratnē, ka cilvēks, kurš mājup Brīzi veda mašīnā, nekavējoties neizsauca mediķus, bet turpināja braukt.
"Viņi ieradās viesnīcā ap pusnakti, ar kalpotāja palīdzību uznesa nesamaņā esošo, gārdzošo Aivaru numuriņā. Vai tiešām tad nevienam neienāca prātā, ka Aivaram jau ir tik slikti? Kāpēc ātro palīdzību izsauca tikai nākamajā rītā? Kāpēc tas tā notika? Nauda taču bija, apdrošināti bija," žurnālam "Kas Jauns" teikusi Veidemane.
