Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija
Foto: Publicitātes attēls (Filmas "Pelnu sanatorija" veidotāju radītā fotogrāfija)

Pamatīgas laukakmeņu sienas, aizkavējies 19. gadsimts, aizmirstības dūmaka – Lazdonas muižai ir atsevišķa un būtiska loma jaunās Dāvja Sīmaņa mākslas filmas "Pelnu sanatorija" noskaņā. Filmēšana, iespējams, ir liktenīgs pavērsiens pamestās un 20. gadsimta vēstures nesaudzētās ēkas dzīvē. Šis noslēpumainais īpašums saista skatītāju uzmanību un pēc filmas noskatīšanas rosina to kādreiz apmeklēt klātienē.

Lazdonas muižu, kuru, kā liecina informācija populāra sludinājumu portālā, šobrīd var nopirkt, atrast var Madonas novadā, skaistā vietā pie Lazdonas ezera.

Muiža šajā vietā ir bijusi vismaz kopš 16. gadsimta otrās puses, taču šodien redzamā dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta otrajā pusē.

No pils līdz kažokzvēru audzētavas kantorim

Kā stāsta Madonas novadpētniecības muzeja pētnieks Indulis Zvirgzdiņš, 17. gadsimtā muiža bijusi Klebeku dzimtas īpašumā, 18. gadsimtā piederējusi Budenbroku dzimtai, bet 1862. gadā muižu nopircis Karls fon Stankievics (Stankevics), kurš tobrīd bija augstdzimušu bērnu-bāreņu skolas (institūta) inspektors Gatčinā pie Pēterburgas. Viņš 1870. gadu pirmajā pusē organizējis muižas jaunās dzīvojamās ēkas celtniecību. Nav informācijas, ka viņš pats un arī viņa pēcteči Lazdonā būtu dzīvojuši. Stankievica dēls bija ārsts Rīgā. Ir zināms, ka 1890. gadā muižu rentēja Līvenu dzimtas pārstāvis, bet no 1894. gada Edgars fon Strandmans.

1904. gadā muižu nopirka Teodors Johans (Jānis) Šmits, viņa tēvs Jānis Šmits bijis skolotājs Piebalgā. T. Šmits bija studējis Tērbatas universitātē un Ceļu inženieru institūtā Pēterburgā, bijis dzelzceļu inženieris, arī priekšnieks Dienvidkrievijā (centrs Harkovā), tur arī precējies. Viņš bija Krievijas ierēdnis ar muižnieka titulam atbilstošu rangu – slepenpadomnieks, kaut arī dzimis latvietis. Lazdonā Šmits tikai pa retam iebrauca.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Šmiti atbrauca uz tēva dzimteni, pats Teodors vēl strādājis Satiksmes ministrijā, miris, inspicējot Staiceles līnijas dzelzceļa būvniecību. Agrārreformas laikā viņam atstāta muižā neatsavināmā daļa – 72,1 hektārs. Pārējā zeme un kādas sešas ēkas sadalītas jaunsaimniecībām, klētī ierīkoja piensaimnieku biedrības pienotavu, izpētījis Indulis Zvirgzdiņš.

Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija
Foto: Publicitātes foto

Palikušajā īpašumā saimniekojis Teodora Šmita dēls Mihails, kurš II Pasaules kara laikā Lazdonu atstājis. Viņš gan kungu mājā jeb pilī nedzīvoja un to izīrēja. Pats mitinājās baltajā, tagad pamestajā divstāvu ēkā aiz pils. Madonas muzeja pētnieks uzskata, ka tā varētu būt senāka par pili, tiesa gan pārbūvēta.

Kad 1939. gada rudenī pēc PSRS sarkanarmijas daļu izvietošanas Kurzemē Latvijas armijai meklēja jaunas mītnes (tika arī domāts par iespējamo aizsardzības līniju veidošanu Latvijas teritorijas iekšienē), pilī uz laiku izvietojās Latvijas armijas artilēristi, starp tiem arī virsnieks E. Bērziņš, karikatūrista Gunāra Bērziņa tēvs.

Pēc Otrā pasaules kara Lazdonā izveidota kažokzvēru audzēšanas saimniecība, pilī bija tās kantoris, vēl kādas citas administratīvas iestādes, arī dzīvokļi. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē īpašumu atguva kādreizējo īpašnieku pēcteči, tad saimnieki mainījās, sākumā pārpircējiem bijuši lieli izmantošanas plāni, kas tagad pārtrūkuši, ēka palika neizmantota.

Īstā lazarete

Filmas "Pelnu sanatorija" notikumi ir izdomāti, tomēr saikne ar realitāti izrādījusies pārsteidzoša. Indulis Zvirgzdiņš stāsta, ka 1914. oktobra sākumā Lazdonas muižas kungu mājā patiešām ierīkota karavīru lazarete.

Īpašnieks Teodors Šmits tai atvēlēja piecas telpas, bija paredzētas 20 ārstējamo gultas, no tām sešas par saviem līdzekļiem uzturējis ēkas saimnieks, pārējām līdzekļus vāca pārsvarā Lazdonas pareizticīgo draudze.

Lazarete iesvētīta 1914. gada 12. oktobrī, kad tur jau kādu nedēļu uzturējušies pirmie ievainotie. Ārsts sākumā bija Nikolajs Bernikers (dz.–1882.g., 1910.g.beidzis Kazaņas universitāti, visticamāk, gājis bojā Rīgas geto).

Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija
Foto: Kadrs no filmas "Pelnu sanatorija"

1915. gada martā Madonā sāka darboties Krievijas Sarkanā Krusta biedrības 8. Cēsu komiteja. Ir zinām, ka Madonas komitejas goda priekšnieks bija Lazdonas muižas īpašnieks, slepenpadomnieks Teodors Šmits,

Tā laika presē atrodamas ziņas, ka 1915. gada 15. martā Lazdonas lazaretē ievesti jauni slimnieki pēc tam, kad tā kopš janvāra bijusi bez ievainotajiem. Toereiz ievesti "viens latvietis no Valmieras apriņķa, viens igaunis no Pērnavas apriņķa, viens žīds, viens muhamedānis, viens vācu kolonists un seši krievi".

Viena ēka, divas fotogrāfijas

Filmas "Pelnu sanatorija" uzņemšanas gaitā atklājušās pārsteidzošas, pat mistiskas sakritības, kas scenāriju sasaista ar vēsturiskiem notikumiem – viss sākās ar kādu fotogrāfiju, kas režisora Dāvja Sīmaņa rokās nonāca jau pēc filmēšanas.

Filmas vajadzībām bija nepieciešams fotoattēls, kas parādītu, ka šai vietai, kur uzturas kara traumēti slimnieki, ir sava pagātne un mierīga slimnīcas dzīve šeit bijusi jau pirms kara. Sākotnēji bija iecerēts, ka tāda fotogrāfija stāv uz galda, kad ārsts Ulrihs pirmo reizi ienāk savā kabinetā – filmā viņš tai vispirms noslauka putekļus, tad kādu brīdi vēro; fonā īsu brīdi dzirdamas tālas, priecīgas balsis. Attēls, kurā pie ēkas redzami kareivji, slimnieki un medicīnas aprūpes personāls, ir filmas veidotāju radīta montāža no vēsturiskām Lazdonas muižas un citu psihiskās aprūpes iestāžu fotogrāfijām (skatīt titulbildi).

Taču, drīz pēc filmas uzņemšanas beigām, Madonas muzeja darbinieki arhīvos uzgāja kādu fotogrāfiju. Kā stāsta Indulis Zvirgzdiņš, pirms vairāk nekā 30 gadiem Madonas muzejam nodotas divas fotogrāfijas, to dāvinātāja teikusi – tās saglabājušās no tā laika, kad viņas mamma, praulēniete Marianna Krieviņa-Bērziņa (1893-1963), ap 1917. – 1918. gadu bijusi sanitāre kādā armijas slimnīcā Kijevā. Pagājušajā pavasarī, uzmanīgāk ieskatoties fotogrāfijā, muzeja darbinieki saprata – tā uzņemta nevis Kijevā, bet Lazdonas muižas parkā.
Grupas fotogrāfijā, kas datējama ar 1915. – 1916.gadu, parkā pie muižas ēkas atpazīti ārsts Oskars Vīksniņš (1887-1957, bijis vēlāk ārsts arī Latviešu strēlnieku lazaretē), ārsta palīgs Eduards Barbans (1893-1964) un jau minētā Marianna Krieviņa-Bērziņa.

Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija
Foto: Vēsturiskais foto no Madonas novadpētniecības muzeja krājuma

Indulis Zvirgzdiņš norāda uz vēl kādu sakritību: "Medmāsas Emmas lomu filmā iedzīvina Nacionālā teātra aktrise Agnese Cīrule, kas līdzīgi Mariannai Krieviņai nāk no Lazdonas kaimiņu pagasta Praulienas." Muzeja darbinieki atrasto fotogrāfiju parādīja filmas veidotājiem, kuri bija pārsteigti ne tikai par faktu, ka Lazdonas muižā I Pasaules kara laikā patiešām bijusi ārstniecības iestāde, bet arī par vairāku – reālo un izdomāto – personāžu līdzību.

Šis I Pasaules kara laikā pie Lazdonas muižas uzņemtais kadrs parādās filmas beigu titros, apliecinot gan filmas veidotājiem, gan skatītājiem, ka sākotnēji pilnībā izdomāts stāsts pārsteidzošā kārtā var izrādīties pavisam tuvs vēsturiskā laikmeta realitātei.

Source

Tags

Lasāmgabali Pelnu sanatorija Pilis un muižas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Vieta, kur tapa 'Pelnu sanatorija'. Lazdonas muižas mistērija

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus