Izstādē aplūkojami Berlīnes mūra ekrānuzņēmumi no videomateriāliem, kurus sākot no 1984. gada filmējis vācu-amerikāņu mākslinieks Štefans Rolofs (Stefan Roloff). Tajos redzami Austrumvācijas karavīri, lūkojamies caur binokļiem, rāpjoties novērošanas torņos un maršējam gar sienu, raksta aģentūra "Reuters".
"Ir ļoti maz autentisku vietu, kur vēl aizvien iespējams redzēt mūra paliekas," atklāj Klauss Lederers (Klaus Lederer), Berlīnes kultūras senators.
Izstādē arīdzan atklāti to cilvēku stāsti, kuru dzīves ietekmēja Berlīnes mūris. Tostarp, piemēram, vīrietis, kuru varasiestādes apsūdzēja fetišismā, sieviete, kuru arestēja par pastkartes saņemšanu no Rietumberlīnes, kā arī sieviete, kuras dzīvoklī Austrumvācijas slepenpolicija "Stasi" bija uzstādījusi noklausīšanās ierīces.
Mario Rēligs (Mario Roellig) ir viens no upuriem, kura stāsts arīdzan piedalās izstādē. "Stasi" nopratināja viņu un arestēja pēc tam, kad viņš mēģināja aizbēgt uz rietumiem, lai varētu būt kopā ar savu puisi. Rēligs atminas, ka "Stasi" virsnieks draudēja, ka viņi atradīs viņu jebkur.
Pēc vairākiem gadiem, kad Mario atkalapvienotajā Berlīnē strādāja veikalā, viņš atskārta, ka klients, kurš interesējas par cigāriem, ir viņa "Stasi" nopratinātājs. Rēligs pieprasīja atvainošanos, taču vīrietis paaugstinātā balss tonī teicis, ka viņa sods bija taisnīgs.
"Ir svarīgi par to runāt, lai es varētu tikt vaļā no bailēm par šo vietu, to laiku un – vissvarīgāk – par vajātājiem, kuri aizvien ir apkārt," viņš atklāj "Reuters" žurnālistiem.
Rēligs, kurš nu mitinās Rietumberlīnē, saka, ka atmiņas par pagātni uzpeld brīžos, kad viņš šķērso vēsturisko robežu, turklāt viņš nespēj nakšņot vecāku mājās Austrumberlīnē. "Līdz pat šodienai es nevaru tur palikt pa nakti, jo baiļojos, ka atkal uzcels sienu, un es atradīšos nepareizajā pusē."
Savukārt izstādes autors Rolofs uzskata, ka viņa veikums ir daļēji salīdzināms arī ar mūsdienām, kad ASV prezidents Donalds Tramps vēlas būvēt sienu uz robežas ar Meksiku.
"Man tas nav tikai vēsturisks projekts, lai arī tas demonstrē aizgājušos laikus. Tas ir fenomens, kas turpinās. Sienas ir pastāvējušas tikpat ilgi, cik ir pastāvējuši cilvēki, un diemžēl tās turpinās pastāvēt," saka Rolofs.
Berlīnes mūri nogāza 1989. gada novembrī tautas spiediena un Padomju Savienības varas mazināšanās rezultātā.