Foto: LETA
Līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadītājs Andrejs Žagars, kura atkārtotu iecelšanu šajā amatā par spīti konkursa komisijas lēmumam neatbalstīja kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende (VL-TB/LNNK), "būtiski izvērtētu", vai piedalīties vēl vienā konkursā, ko Kultūras ministrija sola izsludināt tuvākajā laikā.

"Man būtu būtiski jāpārdomā," sacīja Žagars, atbildot uz telekompānijas LNT raidījuma "900 sekundes" jautājumu, vai viņš būtu gatavs vēl vienu reizi piedalīties konkursā uz LNO vadītāja amatu.

Žagars uzsvēra, ka "bez darba es nepalikšu", norādot, ka ir saņēmis vairākus darba piedāvājumus, tai skaitā no ārzemēm. "Vienu diezgan drīz pārņemt vadību, otru ar tālāko nākotni," sacīja Žagars, vienlaikus uzsverot, ka "mana lielākā interese ir palikt šeit, jo man kā režisoram ir svarīgi strādāt šeit, kur es redzu sava darba rezultātu, jo es strādāju šai valstij, šai tautai".

Žagars norādīja, ka Kultūras ministrijai vienmēr ir bijusi pieejama pilna informācija par LNO finansēm, uzsverot, ka operas parādsaistības nav tik lielas, lai draudētu maksātnespēja. "Operas saistības nav tādā apmērā, lai varētu būt maksātnespēja. Mums ir vienošanās ar piegādātājiem un autoriem, nodokļu parāds arī nav tādā apjomā, lai būtu kritiska situācija. Pašlaik, gada beigās, esam varējuši samazināt savas saistības par 200 tūkstošiem latu, kas ir diezgan liela summa," stāstīja Žagars.

Bijušais LNO vadītājs uzsvēra, ka no 2000.gada, kad tika sakārtots LNO finansējuma modelis, līdz 2009.gadam operai nekad nav bijušas naudas problēmas un vienmēr notikusi izaugsme, līdz 2009.gadā valsts dotācija ievērojami samazināta. Tad opera izdarījusi "nežēlīgus griezienus", samazinot algas un štatus, taču tālāki taupības pasākumi nav bijuši iespējami, jo tas draudētu ar mākslinieku aiziešanu, stāstīja Žagars. Viņš atgādināja, ka profesionāļiem, kas strādā operā, ir atvērta visa Eiropa, tai skaitā, piemēram, Vācija, kur ir 90 operas.

Žagars uzsvēra - ja opera vēlas saglabāt augsto māksliniecisko kvalitāti un nekļūt par "provinciālu nomales operiņu", tālāki samazinājumi nav iespējami. Viņaprāt, lai opera "varētu strādāt šādā režīmā, izrādot 200 izrādes, saglabājot klasisko baletu, kori un orķestri pašreizējā apjomā un realizējot sešus jauniestudējumus gadā", nākamajam gadam paredzēto 3,7 miljonu latu vietā ideālā gadījumā vajadzētu 4,2 miljonus, bet divi miljoni latu būtu pašu ieņēmumi.

Jau ziņots, ka konkursa komisija vienbalsīgi atzina Žagaru par piemērotu kandidātu LNO vadītāja amatam, bet kultūras ministre Jaunzeme-Grende atteicās parakstīt rīkojumu par LNO direktora iecelšanu, jo viņas rīcībā esot ziņas par būtiskiem trūkumiem LNO finansiālajā darbībā. Operas problēmu dēļ no amata ir atstādināta Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, savukārt LNO ir iecelta pagaidu operatīvā vadība.

Piektdien tiks publiskots darba grupas ziņojums par Latvijas Nacionālās operas parādiem, tās secinājumiem un ministre informēs par tālāko rīcību LNO jautājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!