LNO ir izstrādājusi plašu māksliniecisko plānu gan Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi un Bendžamina Britena jubilejas gadam, gan ēkas 230 gadu svinībām, gan sākti sagatavošanās darbi 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un LNO realizēs līdz šim nebijušu latviešu skatuves oriģināldarbu iestudējumu ciklu. Ir sāktas arī pārrunas par LNO iestudējumiem 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.
Kultūras ministrija Žagaram, kuru konkursa komisija vienbalsīgi atzina par piemērotu kandidātu LNO direktora amatam turpmākajiem trim gadiem, darba līgumu piedāvāja tikai uz vienu gadu. "Es nezinu, kādi tam bija motīvi, iespējams, operas direktora amats tiek taupīts kādam kultūras ministres padomniekam, kuru likums par interešu konfliktu liedz vēl mēnešus astoņus iecelt operas direktora amatā," teica Žagars.
"Es savu dzīvi plānošu uz gadu. Laicīgi skatīšos iespējas, ko darīt pēc gada, " teica Žagars. Viņš ir saņēmis no KM darba līgumu un vienošanos. Vienošanās paredz LNO direktoram atbildību par piešķirto valsts budžeta līdzekļu likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izlietojumu. Direktoram uzdots izstrādāt un pildīt operas attīstības stratēģiju, noteikt gada laikā sasniedzamos LNO rezultātus un tam nepieciešamos resursus.
"Mans uzstādījums būtu - panākt vienošanos ar KM, ka valsts uzņemas segt LNO darbinieku vidējo algu un nodokļus, kā arī ēkas uzturēšanas izdevumus. Opera par sponsoru līdzekļiem un pašu nopelnītajiem līdzekļiem varētu realizēt māksliniecisko programmu, apmaksātu visus jauniestudējumus un speciālos koncertus. Tāds sadalījums būtu ideāls," pastāstīja Žagars.
Ja KM uzskata, ka finansiālu apsvērumu dēļ ir jāatsakās no kādām likumā noteiktām kultūrpolitiskām funkcijām vai attiecīgā budžeta ietvaros būtiski jāpārkārto LNO darbība, piemēram, jālikvidē kāda no LNO mākslinieciskām vienībām, tad tam, pēc Žagara domām, jābūt ministrijas politiskam lēmumam.
Žagars cer, ka funkciju audita grupa, ko sola veidot KM, būs tādā sastāvā, kas spēs izanalizēt, izrēķināt un piedāvāt ministrijai 2-3 LNO finansēšanas variantus - finansēt vienu skatītāja vietu vai no valsts budžeta finansēt konkrētas LNO darbības pozīcijas.
Cenu politiku LNO pati regulējot ar mērķi nodrošināt LNO pieejamību cilvēkiem ar cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Lētākā operas biļete maksā tikai trīs latus. Reizi mēnesī studenti un pensionāri var nopirkt biļeti uz operas vai baleta izrādi par puscenu.
Pēc Žagara aprēķiniem, valsts dotācijai būtu jābūt 4,3 miljoni latu pašreizējo 3,8 miljonu latu vietā. Šis trūkstošais pusmiljons "veļas" LNO finanšu pārskatos gadu no gada. 2009.gadā LNO finansējums tika samazināts par vienu miljonu latu, un LNO darbinieku skaits tika samazināts par 100 cilvēkiem, bet atalgojums - par 35%. Kad darbinieki jūnijā atradās brīvprātīgajā piespiedu atvaļinājumā, LNO finansējums tika samazināts vēl par 500 000 latu, un šo "griezienu" opera vairs nespēja akumulēt. Sāka krāties nodokļu parādi, un nevarējām savlaicīgi apmaksāt rēķinus arī par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.
2011.gada pirmajos 11 mēnešos operas ieņēmumi bija 5 327 628 lati, tajā skaitā ziedojumos ir saņemti 418 767 lati, izdevumi - 5 324 793 lati, bet ieņēmumu pārsniegums par izdevumiem - 2 835 lati. Īstermiņa kreditoru kopsumma par norēķiniem ar piegādātājiem 30.novembrī bija 213 416 lati. Decembrī tika dzēstas kreditoru saistības 97 250 latu apmērā.
Nesamaksāto nodokļu maksājumi 2010.gada sākumā veidoja 200 657 latus, 2010.gada beigās - 309 949 latus, bet šā gada 30.novembrī - 181 270 lati, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 82 655 latu apmērā un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 98 615 latu apmērā. LNO ir panākusi vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Valsts budžeta dotācija LNO 2011.gadā bija 3,7 miljoni latu. Papildus piešķirti 100 000 latu, lai iestudētu Riharda Vāgnera "Dievu mijkrēsli".
Analizējot 2011.gada štatu sarakstu, KM darba grupa konstatēja, ka, atsakoties no apstiprinātajām pastāvīgajām piemaksām, būtu iespējama darba algas fonda ekonomija 98 398 latu apmērā. Analizējot noslēgtos autoratlīdzības līgumus, konstatēts, ka LNO šā gada decembrī noslēgusi septiņus autoratlīdzības līgumus ar štata darbiniekiem par kopējo summu 52 596 lati.
Žagars pastāstīja, ka LNO piemaksas tiek maksātas solistiem un administrācijai par papildu pienākumiem. Operas un baleta solistiem pamatalga ir 500 lati pirms nodokļu nomaksas. LNO trupā ir 20 operas solisti un 60 baleta solisti. Saskaņā ar koplīgumu, ko LNO vadība noslēgusi ar solistu arodbiedrību, vadošo lomu atveidotājiem operu un baletu iestudējumos piemaksas sasniedz 150%-200% no pamatalgas.
Piemaksas ir vienīgais līdzeklis, kā atturēt izcilākos operas un baleta solistus no pārcelšanās, piemēram, uz Vāciju, kurā ir 90 operas un baleta teātru un kura kopš pērnā gada pavasara ir atvērusi savu darba tirgu, uzsvēra Žagars.
Savukārt LNO administrācijas darbiniekiem tiek maksātas 60% piemaksas pie algas par svešvalodu zināšanām, starptautiskās sadarbības līgumu un LNO telpu nomas līgumu kārtošanu. Kopumā piemaksās solistiem un LNO administrācijas darbiniekiem no 5,8 miljonu latu gada budžeta tiekot izlietoti nepilni 100 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
