Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons 23" apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas skaņu ierakstu industrijas attīstībā saņems Latvijas radio skaņu inženieris Augustīns Delle.
Viņš ierakstījis gandrīz 5000 mūzikas ierakstu, tajā skaitā Raimondu Paulu, Robiju Viljamsu, Lolitas Ritmanes mūziku filmai "Dvēseļu putenis", portālam "Delfi" vēsta "Zelta mikrofona" rīkotāji.
"Jums ir brīnišķīga skaņu tehnika un lieliska akustika, bet vislabākais, kas jums ir, tas ir Gustiņš," pēc ieraksta Latvijas radio 1. studijā teicis britu dziedātājs Robijs Viljamss. Par Gustu iesauktais Augustīns Delle pildījis skaņu inženiera pienākumus Latvijas radio no 1969. gada līdz 2022. gadam. Viņš piedalījies gandrīz 5000 mūzikas ierakstu tapšanā, kuru vidū bijuši populārā un akadēmiskā žanra dažādu stilu ieskaņojumi – par savu nozīmīgo tehnisko un radošo veikumu Delle šogad saņem "Zelta mikrofonu" par mūža ieguldījumu Latvijas skaņu ierakstu industrijas attīstībā.
Augustīns Delle dzimis 1947. gada 21. martā Rīgā, viņa tēvs Kārlis bija elektromehāniķis, mamma – Nacionālās operas kostīmu ceha pārzine, ģimenē auga četri bērni. Kā garmatains puķu bērns Gusts labprāt uzkavējās kafejnīcās "Kaza" un "Putnu dārzs" kopā ar citiem brīvdomīgiem jauniešiem, tā par šī gada mūža balvas laureātu raksta muzikoloģe un viņa kolēģe Latvijas Radio, Daiga Mazvērsīte.
"Jums ir brīnišķīga skaņu tehnika un lieliska akustika, bet vislabākais, kas jums ir, tas ir Gustiņš," pēc ieraksta Latvijas radio 1. studijā teicis britu dziedātājs Robijs Viljamss.
Pēc Rīgas elektromehāniskā tehnikuma absolvēšanas 1965. gadā Delle īslaicīgi strādājis par krāvēju, ekspeditoru ostā, arī mākslinieku-noformētāju, līdz iekārtojās skaņu ierakstu tehniķa darbā Rīgas Kinostudijā. Pusgadu vēlāk viņš sāka strādāt Latvijas radio sākotnēji ārpusstudijas pārraižu daļā, nodrošinot tiešraides no LU Lielās Aulas, Lielās Ģildes, Nacionālās operas u.c. Notika komandējumi uz Liepājas estrādi "Pūt, vējiņi", Mežaparka Lielo estrādi.
70. gadu vidū Augustīns Delle kļuva par 1. studijas skaņu inženieri, ieraksti tad notika vēl bez miksēšanas. Darba diena sākās ar Latvijas radio kora mēģinājumiem un ierakstiem, pusdienlaikā kori nomainīja Latvijas radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris, vakarpusē studija bija jāpārkārto dažāda žanra fondu ierakstiem.
Skaņu inženiera darbs, kura ikdienas leksikā ir termini raksturlīknes, sapārotie mikrofoni, fāze, polaritāte u.c., nav iedomājams bez ciešas sazobes ar skaņu režisoriem. Augustīns Delle sadarbojies ar Jāzepu Kulbergu, Viktoru Grunduli, Valdi Krastiņu, Igoru Ivanovu, Kārli Pinni, Ivaru Vīgneru, Kārli Rūtentālu, Jāni Rubenu, Normundu Slavu, Vari Kurmiņu u.c. Latvijas un ārzemju speciālistiem.
"Esmu piedzīvojis visus skaņas ierakstu formātus, skaņu režisorus un mūziķus," saka par Latvijas radio 1. studijas "mēbeli" iesauktais Gusts, kas uz ierakstu ieradās pirmais, bet aizgāja pēdējais. No malas šķietami tīri tehniskajā darbā viņš bijis reizē neredzams, reizē ļoti klātesošs ar savu laipnību un labvēlību: "Jādara tas, kas jāizdara, un noteikti to ir labāk un vieglāk darīt ar smaidu!" Gatavojoties ierakstam vai studijas koncertam, darāmā ir daudz – jāplāno mūziķu, līdz ar to mikrofonu izvietojums, jāizvelk vadi, viss no tehniskā un mākslinieciskā viedokļa pareizi jāsaslēdz, pēc ieraksta uzstādījums jāizjauc, lai nākamajā ierakstu sesijā visu atkal būvētu no jauna.
Kā norāda Mazvērsīte, skaņu inženiera darba piecdesmit darba gados nav mainījies Oma likums, toties radikāli attīstījies tehniskais aprīkojums, skaņu ierakstu aparatūra: pultis, mikrofoni, datu nesēji no magnētiskajām lentēm līdz minidiskiem un DAT kasetēm, ko tagad jau aizstājusi ciparu tehnika – nācies ļoti daudz mācīties. Daudzo apskaņojamo kolektīvu un mūziķu vidū, protams, gadījies arī pa sarežģītākam klientam, reizumis tehniski viss ir labākajā kārtībā, taču ieraksts neizdodas, ir bijis arī otrādi. Liels gandarījums gūts par darbu ar Lolitas Ritmanes mūziku filmai "Dvēseļu putenis", britu komponista Ričarda Hārveja skaņu celiņu filmai "Luters".
Vēsturiski iegājies, ka Latvijas radio skaņu režisors atrodas citā telpā – aiz stikla, līdz ar to tieši skaņu inženieris ir persona, kas ir tiešā saskarē ar mūziķiem. Ieraksts viņiem allaž saistīts ar stresu, kuru mazināt palīdzējusi Gusta sirsnība, raksta Mazvērsīte.
Liels gandarījums gūts par darbu ar Lolitas Ritmanes mūziku filmai "Dvēseļu putenis", britu komponista Ričarda Hārveja skaņu celiņu filmai "Luters".
"Pareizi aranžēta mūzika labi skan, pat ierakstīta ar vienu mikrofonu," uzskata pieredzes bagātais skaņu inženieris, kas problēmas darbā allaž uztvēris kā dzinuli pilnveidoties, attīstīties, saprast. 2006. gadā Augustīns Delle saņēma Jāņa Lintera balvu, kas tiek pasniegta kā atzinība un pateicība par izciliem nopelniem Latvijas elektronisko sakaru attīstībā un ekspluatācijā. 2019. gadā skaņu inženieris ieguvis Latvijas radio labākā tehniskā darbinieka titulu, veicot mākslinieciski sarežģītus pianista Andreja Osokina un dziedātājas Marinas Rebekas, kā arī orķestra "Rīga" koncertprogrammu ierakstus. Kolēģi uzteic Augustīna Delles saprašanās kultūru ar mūziķiem. Visu 50 darba gadu garumā Augustīns Delle regulāri strādājis ar Maestro Raimondu Paulu.
Augustīna Delles pēdās devušās viņa meitas – Katrīna Bramberga un Kristīne Delle, Latvijas radio tehnisko darbinieku kolektīvu papildinājis arī inženiera mazdēls Krišjānis Stikāns, bet sieva Laima Eglīte ir māksliniece. Pēc došanās pensijā 2022. gadā skaņu inžinerus dzīvo lauku mājā Murjāņos un, klausoties radio skanošo mūziku, atceras laikus, kad tā tika ierakstīta un cilvēkus, kuriem varam pateikties par bagātīgo skaņu arhīvu. Pieredzes bagātajam skaņu inženierim prātā nāk arī Federiko Fellīni filmas "Orķestra mēģinājums" fināla daļas teksts: "Mūzika izglābs pasauli…"
Jau ziņots, ka "Zelta mikrofona" ceremonija šogad notiks 18. februārī Ķīpsalas izstāžu centrā. Ceremonijas koncertā uzstāsies: Dons, "Citi zēni", "Astro'n'out", "Dzelzs vilks", "Dagamba", Aija Andrejeva, Olga Rajecka, "Tautumeitas", rolands če, Finķis, Ozols un citi. Šogad uz ceremoniju klātienē aicināti arī skatītāji.
