Foto: LETA
Zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji SIA "Privāto aktīvu pārvalde", informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale.

Projektā "Riga Port City" (RPC) apvienojušies Andrejostas, Andrejsalas un Rīgas Pasažieru termināla teritoriju īpašnieki, tostarp visu projekta teritoriju līdzīpašnieki "Privāto aktīvu pārvalde". Kā portālu "Delfi" informēja uzņēmumā "Riga Port City", tas piedāvā koncertzālei nepieciešamo zemi valstij dāvināt.

RPC ir attīstības projekts aptverot 47 hektārus. Attīstītāji ir pārliecināti, ka akustiskā koncertzāle Latvijai ir nepieciešama, tādēļ atsaukušies valsts un pašvaldības interesei atrast labākās iespējas tās būvniecības vietai. Esam pārliecināti, ka viena no piemērotajām teritorijām atrodas Andrejostā, Eksporta ielā, teikts paziņojumā medijiem.

Tiek uzsvērts RPC interesēs ir attīstīt visus 47 hektārus, jo īpaši tagad, kad ostas operācijas tiek pārceltas uz ziemeļiem, dodot iespēju šai vietai sākt jaunu dzīvi. Lai to kvalitatīvi īstenotu, ir nepieciešamas investīcijas, ir nepieciešama valsts un pašvaldības iesaiste, un viens no efektīvākajiem instrumentiem šādu teritoriju attīstībā ir sabiedriskas nozīmes objekti. Par šādiem objektiem domājam visā projekta teritorijā, un akustiskā koncertzāle noteikti ir viens no tiem. Tādēļ "Riga Port City" piedāvājums koncertzālei nepieciešamo zemi valstij dāvināt ir likumsakarīgs, teikts paziņojumā medijiem.

Biznesmeņi norāda, ka šāds objekts revitalizētu teritoriju un veicinātu tās attīstību. Par savu piedāvājumu RPC Kultūras ministrijas, Rīgas pilsētas un arhitektūras nozares pārstāvjus informējuši jau 2019. gada 2. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā apspriedē par koncertzāles būvniecībai piemērotām vietām Rīgā.

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". "Privāto aktīvu pārvaldes" valdes priekšsēdētājs ir Edgars Šķenderis, un tā valdē strādā arī Kaspars Tinkuss un Madara Šķēle-Dupate. Ieņēmumus no pamatdarbības uzņēmums pērn nav guvis, bet, ņemot vērā ieņēmumus tā meitas un asociēto sabiedrību kapitālos, gadu noslēdzis ar 13,608 miljonu eiro peļņu.

"Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Škēles ģimenei. Lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei-Dupatei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

"Privāto aktīvu pārvalde" ieguldījumu aktivizēšanai dibina atsevišķus meitasuzņēmumus ar nosaukumu "Inpo", kā arī tai pieder uzņēmumi "Privāto aktīvu konsultācijas", "Port Management", "Riga Yacht Port" un "Riga Port City".

Kā ziņots, KM no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, iepriekš apstiprināja Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz 23. maijam.

Līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12. aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas – Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6. novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas – AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019. gada 27. martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!