Foto: Publicitātes foto

Cilvēki joprojām nav izgudrojuši laika mašīnu un atraduši iespēju izmainīt vēsturi. Taču māksla piedāvā iespēju radīt fikciju, kas atspoguļo alternatīvas vēstures norises. Ne viens vien mākslas darbs piedāvā savu versiju arī par to, kā vēl citādi varētu būt noritējis Otrais pasaules karš.

Ievērojamākie "vēstures pārrakstītāji", protams, ir zinātniskās fantastikas autori, kuri bieži nāk klajā ar dažādiem konspiratīviem scenārijiem par notikušo vai joprojām notiekošo. Protams, pastāv arī cilvēki, kuri vienkārši izvēlas neticēt vēstures grāmatu saturam un ikdienā dzīvo ar alternatīvu skatījumu uz pagātni, un vērpj dažnedažādas teorijas, kas, faktiski, ir tā pati zinātniskā fantastika.

"Delfi Kultūra" piedāvā ieskatu dažos mākslas darbos, kas piedāvā alternatīvas Otrā pasaules kara beigām vai norisei.

Viens no aktuālākajiem piemēriem šīs tēmas sakarā, neapšaubāmi, ir Kventina Tarantino 2009. gada filma "Inglourious Basterds". Filmas sižets vēsta par amerikāņu-ebreju karavīru izveidotu komandu, kas nodarbojas ar nacistu slaktēšanu. Filmas finālā tiek likvidēta teju visa nacistu varas elite un Tarantino izpaužas sulīgā ainā, kurā Hitlers tiek sacaurumots ar ložmetēju.

Nedaudz radikālāku vēstures alternatīvu piedāvā 2012. gada filma "Iron Sky", ko veidojusi somu, austrāliešu un vāciešu komanda. Filmas sižets vēsta par 2018. gadu, kurā amerikāņu astronauti nolaižas uz mēness un atklāj, ka nacisti pēc zaudējuma 1945. gadā ir aizbēguši uz turieni un gatavojuši atriebības plānu. Rezultātā viss noved pie konflikta, un filmā redzamas iespaidīgas kaujas ainas, kurās piedalās svastikām izrotāti lidojošie šķīvīši. Filmai tiek veidota arī otrā daļa, kas gaidāma 2016. gadā.

Savukārt amerikāņu veidotā 1994. gada filma "Fatherland" vēsta par pasauli, kurā Hitlers ir uzvarējis Otro pasaules karu. Kinolente attēlo pasauli sešdesmitajos gados - Hitlers visas Eiropas valstis ir apvienojis vienā, taču joprojām turpinās karš ar PSRS. Tuvojoties savai 75. dzimšanas dienai, Hitlers vēlas uzsākt miera sarunas ar Kenediju, taču viss nesanāk tik gludi, kā cerēts.

Arī literatūra piedāvā neskaitāmas alternatīvas versijas par vēsturi. Tā, piemēram, britu diplomāts Džons Viljamss Vols, izmantojot pseidonīmu Sarbans, ir sarakstījis grāmatu "The Sound Of His Horn", kas dienasgaismu ieraudzīja 1952. gadā. Tā vēsta par britu leitnantu, kurš Otrā pasaules kara laikā tiek saņemts gūstā, taču vēlāk, bēgot, zaudē samaņu un pamostas simts gadus vēlāk - nacistu pārvaldītā pasaulē. Grāmatā sastopami dažādi savdabīgi tēli - ģenētiski modificēta sieviete-leopards, arī putnsievietes un citi, taču finālā galvenajam varonim izdodas atgriezties divdesmitajā gadsmitā.

Viena no ievērojamākajām šī subžanra grāmatām ir Filipa Rota 2004. gadā iznākusī grāmata "The Plot Against America". Tās sižets vēsta par pasauli, kurā 1940. gada ASV vēlēšanās Rūzvelta vietā uzvar Čārlzs Lindbergs, kā rezultātā ASV izplatās antisemītisms un fašisms un Amerika neiesaistās karā. Ir zināms, ka pastāv ideja šo grāmatu arī ekranizēt.

Vēl šajā sakarā noteikti jāmin Tomasa Pinčona 1973. gada romāns "Gravit's Rainbow", kas vēsta par Otrā pasaule kara beigu posmu. Galvenā sižeta līnija seko Vācijas "V-2" raķešu izstādei vairāku varoņu mēģinājumiem atklāt ierīces "Schwarzgerät" ("Melnās ierīces") noslēpumu. Grāmata ir apbalvota ar vairākām prestižām atzinībām un tika pat izvirzīta Pulicera prēmijai.

Šādas literatūras cienītājus var tikai apskaust, jo šim subžanram pieder vairāki simtu grāmatu, neskaitāmi autori ir specializējušies tieši dažādās variācijās par Otrā pasaules kara norisi un rezultātu.

Līdzās iepriekšminētajām mākslas izpausmēm, arī videospēļu veidotāji ir naski uz vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem. Tā, piemēram, populārās videospēļu sērijas "Wolfenstein" 2014. gadā iznākušās daļas "The New Order" centrā ir ir 20. gs. sešdesmitie gadi pasaulē, kurā otro pasaules karu uzvarējuši nacisti.

Cilvēkiem, acīmredzot, nekad nepietrūks spēka, intereses un pacietības, lai radītu arvien jaunas alternatīvas pasaules vēsturei. Otrais pasaules karš nebūt nav izņēmums, tieši otrādi - liela daļa šāda tipa mākslas ir centrēta tieši ap šo notikumi, negurstoši kariķējot vai hipertrofējot Hitleru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!