Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu un sadziedāšanos apmeklēja 67 253 cilvēku
Foto: DELFI

Aizvadītajā naktī Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā" un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Kā ziņots, Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās ap 16 500 koristu. Daudzi no viņiem kopā ar skatītājiem palika uz sadziedāšanās pasākumu līdz pat rīta gaismai.

Juhņēviča atzina, ka liels darba cēliens ir noslēdzies, bet rīkotājiem gan priekšā vēl vairāku nedēļu pēcdarbi. "Svētki ir izskanējuši, bet daudz dažādas praktiskās lietas parasti notiek arī pēc svētkiem. Ir teritorijas sakopšana, pagaidu būvju demontēšana, protams, arī papīru darbi," klāstīja nupat aizvadīto Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Viņa pastāstīja, ka svētku organizēšanā tiešā veidā iesaistījās ap 500 cilvēku liela komanda, taču, ja pieskaita arī brīvprātīgos, sadarbības partnerus, atbildīgo dienestu darbiniekus, kas dežūrēja pasākumu norises vietās, un citus, kas palīdzēja nodrošināt svētkus, tad kopējais iesaistīto cilvēku skaits varētu būt ap 4000, neskaitot pašus dziedātājus un dejotājus.

Par Dziesmu un deju svētkiem lielu interesi izrādīja arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, akreditēto mediju skaits bija ap 700, no kuriem liela daļa bija ārvalstu mediji, informēja Juhņēviča.

Kopumā svētkos piedalījās vairāk nekā 43 000 dziedātāju un dejotāju, no tiem 2450 bija ārvalstu latvieši, no 84 kolektīviem.

"Šie svētki iezīmējās nedaudz atšķirīgi, nekā tas ir bijis līdz šim. Laiki ir mainījušies un šoreiz bija vairāki būtiski jauninājumi. Pirmais ļoti nozīmīgais jaunievedums bija dalībnieku iepriekšēja reģistrācija, kas deva lielas iespējas gan ļoti precīzi fiksēt dalībnieku skaitu, viņu dalību mēģinājumos un koncertos, organizēt ēdināšanas grafikus un citas lietas, kas saistītas ar dalībnieku uzturēšanos. Elektroniskā reģistrācija deva iespēju izstrādāt multifunkcionālo dalībnieku ID karti, kas svētku laikā dalībniekiem bija svarīgāka par jebkuru citu dokumentu," vēlāk preses konferencē 9. jūlija medijiem teica Juhņēviča.

Tāpat viņa uzsver, ka tika veikts liels preventīvais komunikācijas darbs, lai nodrošinātu svētkos kārtību. "Rezultātā pagājusī nedēļa apliecināja, ka tas ir attaisnojies. Cilvēki – gans skatītāji, gan svētku dalībnieki – pašorganizējās. Ievēroja izstrādātos svētku noteikumus. Cilvēki bija jau pieradināti pie domas, ka šajos svētkos drošība un ar to saistītie jautājumi būs prioritāte," pauda svētku izpilddirektore.

Klātienē Dziesmu un deju svētku pasākumus nedēļas garumā šogad apmeklējuši 500 000 cilvēku. Tāpat Latvijā bija vairāk nekā 40 publiskās skatīšanās vietas, kur sekot līdzi deju lieluzvedumam "Māras zeme" un noslēguma koncertam "Zvaigžņu ceļā". Latvijas Televīzijā svētku tiešraidēm sekoja līdzi interesenti 23 pasaules valstīs, bet LMT Viedtelevīzijas "Straume" tiešraidēs vērotas 63 pasaules valstīs.

"Tāpat šie svētki bija zīmīgi ar krietni lielāku tehnoloģiju iesaisti. Lai sagatavotu tiešraidēs un ierakstos rādāmo saturu tika pielietotas visjaunākās tehnoloģiskās iespējas, kādas pasaulē ir pieejamas, kas apliecina, ka Dziesmu svētki ir pasaules mēroga pasākums, kura atspoguļošana ne ar ko neatpaliek no Olimpiskajām spēlēm vai Pasaules Čempionāta futbolā," medijiem preses konferencē teica Juhņēviča.

Kā ziņots, aizvadītajā naktī ar tautasdziesmu "Pūt, vējiņi" Andreja Jurjāna apdarē 16 500 koristu izpildījumā noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 43 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

Tags

Dziesmu svētki 2018 Latvijai 100 Latvijas Televīzija Svētki
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form