Kinoteātrī "Splendid Palace" joprojām iespējams noskatīties Ināras Kolmanes un filmu studijas "Deviņi" dokumentālo filmu "Ručs un Norie", kas stāsta par suitu sievas Marijas Steimanes, sauktas par Ruču, un japāņu studentes Norie aizkustinošo draudzību.
Sarunā ar portālu "Delfi" filmas režisore stāsta, ka šis darbs ir veltījums visām vecmāmiņām – caur netveramo un emocionāli bagāto saikni ar japānieti Norie, suitu sieva Ručs ieguvusi vēl vienu mazbērnu, bet Norie – ļoti īpašu un gādīgu vecmāmiņu.
Kā norāda režisore, iecere veidot šādu filmu radusies spontāni. "Lai arī pēc tam, kad darbs ir tapis, daudzi mēdz izdomāt formālas atbildes uz jautājumu, kā radusies iecere, mani visvairāk interesē pats cilvēks – kā cilvēku attiecības ietekmē vēsture, laikmets, attālums," viņa stāsta.
Filma tapa aptuveni trīs gadus, kuru laikā režisore bijusi kopā ar Ruču un Norie gan Alsungā, gan Japānā. Šo trīs gadu laikā Norie iemācījusies latviešu valodu un dziesmas, bet Ručs ar trīsām sirdī interesējusies par katru zemestrīci Japānā un ļoti uztraukusies par savu japāņu "mazmeitu", kad viņa nav bijusi blakus.
Esot kopā, abas sievietes dalījušās ar sev ļoti svarīgo - suitu tautastērps tika šūts īpaši Norie, bet kimono, kurā Norie ietērpa Ruču, ir Norie nu jau mirušās vēcmāmiņas dāvana.
Jautāta, vai Norie Alsungā saskārusies arī ar grūtībām – kaut ko tādu, ko ir sarežģīti aptvert vai, piemēram, problēmām ar ēšanas paradumiem, Kolmane teic, ka abu sieviešu īpašā saikne raisījusi pārdomas par to, ka dažādu kultūru pārstāvju starpā ir daudz vairāk kopīgā, nekā iepriekš uzskatīts. "Protams, reizēm Norie sajauca kādu saldo ēdienu ar sāļo, taču viņa bija tik atvērta Ruča ikdienai – gribēja visu apskatīt, uzzināt, pagaršot," teic režisore un atklāj, ka, esot Japānā, viņa pati ļoti izjutusi kultūru atšķirību.
"Norie ļoti vēlas savu dzīvi saistīt ar Latviju, tiesa, kamēr viņa viesojās Alsungā, nevienā suitā viņa nav ieskatījusies, viņas draugs ir japānis," stāsta Kolmane un piebilst, ka pašlaik Japānā ir izteikta interese par Latviju un daudzos starpvalstu pasākumos piedalās arī Norie, reizēm, piemēram, spēlējot kokli.
Kolmane par filmu saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju, turklāt daudzās no tām minēts, ka, lai arī "Ručs un Norie" ir dokumentālā filma, sajūta, to noskatoties, esot kā pēc labas mākslas filmas vai romāna izlasīšanas. "Filma nav vienkāršā stilistikā veidota – mums bija svarīgi parādīt gan filmas varoņu iekšējo pasauli, gan sadzīvi, gan mentālo materiālu. Sapratām, ka filmu gluži kā gleznu varam klāt un klāt... Japāna, Alsunga, Rīga…," viņa stāsta.
Režisori pašu, veidojot filmu, visvairāk aizkustinājusi abu sieviešu mentālā sapratne. "Piemēram, sarunā, kad viena un otra maz ko saprot valodas barjeras dēļ, bet cilvēciskā saikne ir tik spēcīga, netverama, nenoformulējama, ka iespējams saprasties bez vārdiem".
Izrādās, Ručs ir bijusi stingra vecmāmiņa saviem mazbērniem, tomēr Norie palīdzējusi atraisīt spēcīgās suitu sievas sirsnīgumu.
Piedzīvoti arī dažādi kuriozi, kas palikuši ārpus filmas. Kā vienu no spilgtākajiem režisore min stāstu par ziediem, kuru sēklas Ručs pasūtījusi no Holandes, kur nereti iegādājas dažādu ziedu sēklas. "Pasūtītos ziedus suitu sieva iesaukusi par tauriņpuķēm, jo nav zinājusi to nosaukumu. Ziemā Ručs aizsūtījusi sēklas arī Norie. Savukārt viņa nākamajā ciemošanās reizē – pēc apmēram pusgada – pateikusies par "garšīgo tēju", ko pagatavojusi no ziedu sēklām," smaidot stāsta Kolmane.
Režisore sarunā pauž lielu pateicību visiem, kuri atbalstījuši šīs filmas tapšanu, jo darba nobeiguma process bijis finansiāli ļoti sarežģīts posms.
Nākamie tuvākie filmas seansi maijā būs arī sestdien, 23. maijā plkst. 12:30, svētdien 24.maijā plkst. 12:30, otrdien, 26.maijā plkst. 18:00 un trešdien, 27.maijā plkst. 16:30. Tuvāku informāciju par seansu laikiem var iegūt kinoteātra mājaslapā.