Ķīnā dzimušais arhitekts strādājis pie vairākiem ievērojamiem projektiem, tostarp Džona F. Kenedija bibliotēkas Bostonā, Nacionālās mākslas galerijas austrumu būves Vašingtonā, Ķīnas bankas torņa Honkongā un islāma mākslas muzeja Katarā.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Bei piedalījās Luvras atjaunošanā un radīja Luvras piramīdu, kas ir milzīga stikla un metāla struktūra, kura sākotnēji izpelnījās negatīvu parīziešu reakciju, bet šodien kļuvusi par vienu no Francijas galvaspilsētas simboliem.
Ķīnā dzimušais Bei pārcēlās uz ASV 1935. gadā, lai studētu arhitektūru Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un Hārvarda Universitātē. 1949. gadā viņš sāka strādāt pie nekustamo īpašumu attīstītāja Viljama Zekendorfa, bet 1955. gadā atvēra savu firmu.
No daudzajiem Bei projektiem tieši Luvras piramīda kļuva par vispretrunīgāk vērtēto un viszīmīgāko viņa darbu.
Bei izraudzīšanās šim projektam jau no paša sākuma izpelnījās kritiku, daudziem paužot neizpratni, kādēļ šis uzdevums nav uzticēts franču arhitektam. Turklāt Bei nebija iepriekšējas pieredzes darbā ar vēsturiskām ēkām.
Viņa futūristiskā 21 metru augstā piramīda pie muzeja ieejas ar trim mazākām piramīdām netālu no tās izpelnījās daudzu franču kritiķu nopēlumu. Tomēr Bei veikums tika arī slavēts par veiksmīgu modernisma iekļaušanu vēsturiskajā vidē.
Pats arhitekts uzskatīja, ka arhitektūrai ir nepieciešamas saknes.
"Es saprotu, ka laiki ir mainījušies. Bet es negribu aizmirs sākumu. Ilgstošai arhitektūrai ir nepieciešamas saknes," savulaik norādīja Bei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
