Kā informē tuvinieki, atvadīšanās no Mirdzas Grigules-Kļavas notiks 4. septembrī pulksten 10 no 1. Meža kapu kapličas.
Mirdza Kļava mācījusies Rīgas Čiekurkalna 10. pamatskolā, Jāņa Raiņa vakara vidusskolā, Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, strādājusi par skolotāju Jāņa Raiņa vakara vidusskolā. Rakstnieka Ignata Muižnieka un otrajā laulībā – Arvīda Griguļa dzīvesbiedre, savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava.
Literatūrai pievērsusies pērnā gadsimta 70. gados, pirmā publikācija bijusi 1974. gadā žurnāla "Zīlīte" – stāsts "Ganu meitēns, Džips un čūska". Vēlāk Mirdza Kļava kļuva par iecienītu bērnu rakstnieci. Nenoliedzami vispopulārākā kļuva viņas pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Tās publicētas no laikā no 1974. gada līdz mūsdienām, lasītāji par tām balsoja arī šovā "Lielā lasīšana".
Mirdza Kļava darbojusies arī citos žanros. Viņas radošajā pūrā ir bērnu detektīvstāsts "Inga – detektīvs" (1979), populārzinātniskā grāmata par abiniekiem "Mēs arī esam pasaulē" (1984), bērnības atmiņas "Es dzīvoju Mūsmājās", tajā attēlota viņas bērnība Neretas "Riekstiņos", kurus aprakstījis arī Jānis Jaunsudrabiņš. Mirdza Kļava sarakstījusi arī romānus "Māra Rīgā" (1979), "Katram sava orhideja" (1983) un garstāstu "Pelēkā māja" (1988).
Otra rakstnieces lielā mīlestība bija glezniecība. Mirdza Kļava nemācījās kādās mākslas skolās vai studijās, tomēr viņas darbi guva ievērību un mūža nogalē tie tikuši izstādīti vairākās izstādēs bibliotēkās. Kopā ar rakstnieces meitu dizaineri Baibu Piku sarīkota izstāde "Radītprieks" Latvijas Valsts arhīvā (2014). Mirdza Kļava piedalījusies arī vairākās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. Viņas glezna "Parafrāze – rabarberi" bija aplūkojama Latvijas simtgadei veltītajā izstādē "Rudens 100".