Viens no pasaulē pazīstamākajiem lietuviešu māksliniekiem, kas vairāk nekā 50 gadu nodzīvojis Ņujorkā, bet pats izteicies, ka Lietuvu joprojām nes dziļi sevī, tagad apbedīts dzimtenē, līdzās saviem vecākiem.
Meks šķīrās no dzīves 96 gadu vecumā, bet gandrīz līdz pēdējam aktīvi strādāja, piedalījās starptautiskos kultūras pasākumos un uzturēja sakni ar Lietuvu.
Kā pēc viņa aiziešanas mūžībā izteicās lietuviešu vidējās paaudzes režisors un rakstnieks Vītauts V. Landsberģis, Jonu Meku var saukt par cilvēku, kas "atradis un arī atklājis visai pasaulei lietuviskuma kodu – trauslumu apvienojumā ar pašironiju un vieglu dzena humoru". "Viņā vienā satilpa tik daudz – viņš ir milzis, kurā apvienojās gan viedums, gan bērna dvēsele, gan klauns, gan bezgala dziļš domātājs, gan ļoti vienkāršs laucinieks, gan labs pasaules kultūras un filozofijas pazinējs," uzsvēra Landsberģis, kas pats ir viens no Meka skolniekiem.
Jons Meks dzimis 1922. gadā Semenišķēs, beidzis Biržu vidusskolu, kara gados piedalījies pretošanās kustībā gan pret nacistisko, gan padomju okupāciju, kara beigās kopā ar brāli Ādolfu nokļuvis darba nometnē Vācijā, bet vēlāk pārcelts uz bēgļu nometni.
Pēc kara Maincas universitātē studējis filozofiju un romānistiku, bet 1949.gadā emigrējis uz ASV, kur sācis veidot filmas, kas šobrīd tiek uzskatītas par avangarda kino klasiku. Septiņdesmitajos gados kopā ar domubiedriem Ņujorkā Meks izveidoja savu kinoarhīvu "Anthology Film Archyves", kur glabājas vērtīgākā ASV avangarda kino kolekcija un cita starpā atrodami arī unikāli Džona Lenona, Joko Ono, Salvadora Dalī un Vudija Alena eksperimenti kino laukā.
1995. gadā Jonam Mekam piešķirta Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija, bet 2003. gadā viņš godalgots ar ordeņa "Par nopelniem Lietuvas labā" Lielo krustu. 2007. gadā toreizējais Lietuvas prezidents Valds Adamkus izņēmuma kārtā piešķīra Jonam Mekam Lietuvas Republikas pilsonību.
