Andrejs Žagars ir latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs. No 1996. līdz 2013. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai".
2014. gadā tika nodibināts Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds, kas nodarbojas ar pasaules mēroga koncertu, izrāžu un citu notikumu organizēšanu Latvijā. Kopš 2017. gada Andrejs Žagars bija fonda "Baltijas muzikālās sezonas" mākslinieciskais vadītājs.
Andrejs Žagars vispirms kļuva pazīstams kā aktieris, viņš 1982. gadā beidzis Dailes teātra 7. studiju un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē. Tūlīt pēc absolvēšanas sācis strādāt Dailes teātrī, kur spēlēja līdz pat 1994. gadam. Vienlaikus Žagars filmējās Rīgas kinostudijas spēlfilmās kā "Ilgais ceļš kāpās", "Dubultnieks" un citās. Žagars redzams arī 2018. gadā tapušajā Latvijas simtgades filmā "Homo Novus". Tāpat Žagars filmējies Krievijas kinofilmās.
2015. gadā Žagars atgriezās Dailes teātrī kā režisors, iestudējot Nikolā Bijona "Ziloņa dziesma", bet 2016. gadā uz Dailes teātra skatuves tapa Antona Čehova "Trīs māsas" Žagara režijā.
90. gadu sākumā Andrejs Žagars pievērsās uzņēmējdarbībai, atverot vairākus restorānus un bārus, tai skaitā jau par leģendu kļuvušo "Osiris".
No 1996. līdz 2013. gadam Andrejs Žagars bija Latvijas Nacionālās operas direktors, vienlaikus iestudējot arī operas izrādes. Viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera pievienojās Eiropas Operu akadēmiju tīklam.
2002. gadā debitēja starptautiski Dalhallas operas festivālā ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis" iestudējumu. Vēlāk veidojis iestudējumus arī citos Eiropas operas festivālos un opernamos.
No 2012. gada strādāja kā pasniedzējs Krievijas Teātra mākslas universitātē (GITIS).
2002. gadā Andrejs Žagars saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā viņam piešķirta arī MK balva par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā. Tāpat Žagars saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus, kā Francijas Nacionālo Goda Leģiona medaļu (Médaille du Commandeur de la Légion d'honneur), Starptautisko prēmiju "Baltijas zvaigzne", Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu, Nīderlandes karaļnama ordeni (Officer of the Order of Orange-Nassau) un citus pagodinošus apbalvojumus.
"Līderis, vizionārs, cilvēks, kas spēja ieraudzīt talantus un palīdzēja viņiem augt un attīstīties. Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš u.c. Viņa karjeras lidojums bija arī viņu lidojums. Viņš bija Latvijas kultūrainas dzinējspēks, kas neļāva samierināties ar esošo. Viņa latiņai nebija griestu, jo izcilībai nav rāmējuma. Viņš bija prasīgs un nepiedeva pussoļus, un viņam visu vajadzēja pa īstam. Viņš varēja arī tad, kad vairs nevarēja," teikts atvadu vārdos, ko raksta ģimene, Andreja Žagara kultūras un attīstības fonds un draugi.
Andrejs Žagars tiek raksturots kā temperamentīgs, kaislīgs un apsēsts ar idejām. "Viņam vienmēr kabatā bija programma vismaz nākamajiem pieciem gadiem." Viņš teica: "Man ir tādi dzīves periodi, kad dzīvoju tik ārkārtīgi ātri, ka reizēm pat kļūst mazliet baisi – nevis par pārvietošanās tempu, bet par dzīves intensitāti."
"...viss notiek tik nežēlīgi ātri. Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera "Nībelungu gredzena" tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms," teikts piederīgo un kolēģu atvadu vārdos.
Atvadīšanās no Andreja Žagara pirmdien, 4. martā pulksten 13.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.