Foto: Inta Dobrāja. Klusā daba ar sīpoliem. 1970
Šā gada 4. jūnijā mūžībā aizsaukta gleznotāja Inta Dobrāja (1940–2020), portālu "Delfi" informē Latvijas Mākslinieku savienības (LMA) priekšsēdētājs Igors Dobičins.

Māksliniece Inta Dobrāja 1959. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Dobrāja studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, tad Glezniecības nodaļā (tag. LMA Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) un 1967. gadā absolvējusi to ar diplomdarbu "Keramiķi" (vad. Ed. Kalniņš).

Pēc studiju beigšanas LMA māksliniece aktīvi iesaistījusies vizuālās mākslas norisēs, piedalījusies JMA un LMS rīkotajās izstādēs, strādājusi Daugavpils pašvaldībā – vadījusi Pionieru nama (tag. Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs "Jaunība") mākslas studiju.
Inta Dobrāja bijusi LMS Jauno mākslinieku apvienībā (turp. JMA) kopš 1970. gada un LMS biedre kopš 1983. gada. LMS biedres kandidātei Intai Dobrājai rekomendācijas izsniedza LMS glezniecības sekcija un mākslinieki L. Mūrnieks, S. Masļakovs, N. Karagodins.

Māksliniece izstādēs piedalījās kopš 1968. gada. Personālizstādes un grupas izstādes norisinājušās Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Krāslavā, Talsos, ārzemēs – Maskavā (Krievija), Ņujorkā, Čikāgā (ASV), Parīzē, Lionā (Francija), Diseldorfā (Vācija), Kobē (Japāna). Inta Dobrāja sadarbojusies ar mākslas galerijām: "Birkenfelds", "Antonija", "Jēkabs", "Mans's", "Romas dārzs", "Mākslas vēstniecība" un to digitālajām platformām.

"Radošajā daiļradē gleznotāja attīstījusi un saglabājusi uzticību izvēlētai idealizētai, sievišķīgai reālisma stilistikai un zemes toņu kolorītam. Formveides tvirtums un krāsu paletes noteiktība palīdzēja autorei gleznot iecerēto dzīves ziņu apliecinošo vēstījumu. Mākslinieces atstātais mantojums ir klusās dabas un aktu motīvi eļļas gleznās," raksta Dobičins.

Inta Dobrāja ir teikusi: "Ir vairākas tēmas, pie kurām es allaž atgriežos — tās ir klusās dabas ar baltiem traukiem, sieviešu akti (ar Jāņu vainagiem galvā), portreti un ziedi. Man ir svarīga arī darba iekšējā noskaņa. Bet, kāda tā būs, es zinu jau pašā sākumā. Pārsvarā gaiša un silta." ("Studija", 2012).

Gleznotāja tikusi apbalvota ar izstādes "Zeme un ļaudis" (Maskava, Krievija, 1981) sudraba medaļu un saimniecības "Vaidava" prēmiju (1989).

Intas Dobrājas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Ceļu muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!