Mūžībā aizsaukta keramiķe Kornēlija Ozoliņa
Foto: LMS muzeja arhīvs. K. Ozoliņa, M. Ozoliņš, mets “Republikāniskā stomatoloģijas centra fasādes noformējums keramikā”. 1971.

Šā gada 14. februārī mūžībā ir aizgājusi keramiķe Kornelija Ozoliņa (1940–2021), informēja Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Māksliniece Kornelija Ozoliņa no 1954.-1960. gadam mācījās Rīgas Lietišķās vidusskolas Keramikas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma) un pabeidza ar diplomdarbu porcelānā. Pēc mācībām strādāja Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikā (1959, 1961).

1967. gadā māksliniece absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas specialitāti (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) ar diplomdarbu – "Dekoratīvs cilnis un monumentālas vāzes", vadītājs Georgs Kruglovs (1905-1984). Lielizmēra diplomdarbs tika realizēts un uzstādīts Republikāniskās tuberkulozes slimnīcas "Jugla" (tag. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca) interjerā. Tapa 3x6 metru liels šamota cilnis, 1 metru augstas vāzes interjeram un 2x2,5 m cilnis ēkas gala fasādē.

Nepieciešamās iemaņas un tehnoloģiskās prasmes LMA studiju laikā Ozoliņa apguvusi pie pasniedzējiem, profesionālās keramikas pamatlicējiem Georga Kruglova un Margitas Melnalksnes (1909-1989), keramiķes Sarmītes Ozoliņas (1929-1994). LMA Ozoliņa absolvēja vienā gadā ar gleznotāju Rūsiņu Rozīti (1943-1978), tēlnieci Viktoriju Pelši, metālmākslinieci Ināru Gulbi (1935-1998). Autore piederēja pie stilistiski pamanāmās keramiķu monumentālistu paaudzes kopā ar Māru Linkaiti (1945-2016), Anitu Milbretu, Ingrīdu Ģelzi-Ozoliņu (1947-2018).

Pēc studijām LMA Kornelija Ozoliņa darbojās LMS Mākslas fonda (LMS MF) Ķīpsalas keramikas darbnīcā (dib. 1952), ko 1969. gadā pārveidoja par Eksperimentālu darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti. Kā atzīmē Dobičins, keramikas darbi – dekoratīvie trauki, krūkas, vāzes u.c., 20.gs. otrajā pusē bija iecienīti gan oficiālām valdības, partijas prezentācijām, gan pilsoņu sadzīvē. Ķīpsalas radošā bāze deva nozīmīgu ieguldījumu profesionālās keramikas attīstībā un tās mākslinieciskajā, stilistiskajā daudzveidībā. Māksliniekiem bija iespēja veidot un apdedzināt gan lielizmēra ārtelpas un interjera objektus, gan radošos darbus izstādēm, ko arī realizēja LMS MF salonos "Māksla". Ķīpsalas darbnīcu vadījuši mākslinieki, keramiķi – Jānis Ojārs Dimza-Dimme (1937-2020), Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa, kā arī strādājuši Valdis de Būrs (1937-2002), Skaidrīte Cihovska, Violeta Jātniece, Izabella Krolle, Leons Lukšo (1930-1984), Pēteris Martinsons (1931-2013), Latvīte Medniece (1924-2018), Aija Zīle (1940-2014).

Kornēlija Ozoliņa veidoja darbus modernisma stilistikā un radīja personīgu rokrakstu formveidē, ko iemiesojuši lielizmēra ārtelpas būvplastikas panno medicīnas iestādēm, piemērām, Rīgas Stomatoloģiskajai poliklīnikai (šamots, 1971, kopā ar mākslinieku Māri Ozoliņu (1943-2014), tag. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts), daudzstāvu dzīvojamām ēkām (Ogre, 1984), sporta celtnēm (peldbaseins "Ķīpsala", 1986), tehnoloģisko un transporta celtņu ārtelpas un interjera noformējumam (metro stacija, kopā ar Izabellu un Gunāru Kroļļiem, Natāliju Menteli (1924-1987), Taškenta, Uzbekistāna, 1977).

Kornēlija Ozoliņa sākotnēji veidoja smagnējas monumentālās māla, šamota vāzes, bagātīgi dekorētas ar veidotām ciļņu un ornamentālām, ritmiskām joslām ("Dekoratīva vāze", māls, 1966), vēlāk trauku forma kļuva daudzveidīgāka, bagātināta ar postmoderno elementu un glazējuma akcentiem. Māksliniece strādāja arī pie lietojamo trauku dizaina ("Ziedu trauki terasei", māls, 1970; "Servīze", māls) un veidoja balvas-vāzes (kopā ar Māri Ozoliņu, "Cilvēks un jūra", māls, 1976).

Izstādēs keramiķe piedalījās kopš 1962. gada. Viņas darbi bijuši eksponēti gan Latvijā, gan kopā ar Ķīpsalas kolēģiem starptautiskās izstādēs Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Japānā, Rumānijā, bij. Dienvidslāvijā, PSRS - Maskavā, Sanktpēterburgā, VDR -Rostokā, kas veicinājis Latvijas profesionālās mākslas un kultūras atpazīstamību. Māksliniece piedalījās arī LMS rīkotajās izstādēs "Mākslas dienas. Mākslas laiks" (2018), "Jūga māksla" (LMS galerija, 2014), Jauno Mākslinieku izstāde (1966), LMS MF izstādēs. Piedalījās Ķīpsalas keramiķu izstādēs Siguldā (1982), Ķīpsalas izstāžu zālē ("Dzīvot caurvējā", 1996, 2002), Melngalvju namā (2001), kā arī LNMM ("Uzdāvinātais laiks", 2002), Durbes pilī, Tukumā ("Latvijas keramika", 2004), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ("Ķīpsalas keramika", 2015).

Kornēlijas Ozoliņa galerijās un izstāžu zālēs rīkoja personālizstādes: "Mākslas banka" (kopā ar S.Šmidkeni, 2012), "GlobalArtRoom" (2009), galerijā "Bonhans.S" (2004), Melngalvju namā (2001), Ķīpsalas izstāžu zālē ("Ķīpsala pie jūras", 1997), Bauskas muzejā (ar M.Ozoliņu, 1979), G.Šķiltera memoriālajā muzejā (ar M.Ozoliņu, 1977).

Kornelija Ozoliņa bija LMS biedre kopš 1971. gada. Rekomendācijas, lai iestātos LMS, māksliniecei izsniedza keramiķi Georgs Kruglovs, Latvīte Medniece, Silvija Šmidkena.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi