Mūžībā devies izcilais dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Uldis Bērziņš (1944–2021), portālam "lsm.lv" apstiprinājusi dzjenieka ģimene.
Uldis Bērziņš ir vairāk nekā 20 dzejas un atdzejas grāmatu autors. Viņa dzeja iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viena no 99 Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām.
Bērziņš arī ievērojams kā izcils tulkotājs, kurš Latvijas kultūrvidi un valodu bagātinājis ar nozīmīgu pasaules kultūrtekstu tulkojumiem. Viņš tulkojis Korānu, Bībeli, senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu "Eddas dziesma", seņspāņu varoņeposu "Dziesma par manu Sidu" kā arī atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju u. c. valodām.
Gan kā dzejnieks, gan kā tulkotājs Uldis Bērziņš vairākkārtīgi bijis nominēts un arī saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. 2016. gadā Bērziņš tika godināts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā.
Bērziņš vairākkārt saņēmis Dzejas dienu balvu, ir Spīdolas balvas un Baltijas Asamblejas balvas laureāts. Kopš 1992. gada bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1995. gadā Bērziņam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.
"Ar katru savu dzejnieka un tulkotāja artavu Uldis Bērziņš atvēris latviešu valodas iespēju debesis. Korāns, Bībele, Eddas dziesmas – šķiet, viņa ceļojumam pasaules un valodas laiktelpā nav robežu. Personificēta dzejas forma, iespēja novērtēt citas valodas un kultūras bagātības savā dzimtajā valodā, sakrālo tekstu tulkojumi mudina Uldi Bērziņu apbrīnot un iepazīt. Sasniedzis meistarības virsotnes, Uldis Bērziņš paliek uzticīgs strādnieks savā dzimtajā literatūrā," par dzejnieku un tulkotāju savulaik rakstījusi kultūras žurnāliste, literatūras projektu vadītāja un Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas dalībniece Liega Piešiņa.
"Uldis Bērziņš ir viens no visu laiku izcilākajiem latviešu dzejniekiem, kurš latviešu valodā rakstītajā dzejā ienesa nebijušu plašumu un vērienu, savā poētiskajā universā iekļaudams gan visu Eiropas civilizācijas vēsturi, gan ikdienišķus novērojumus uz ielas. Viņa literāro devumu būtiski papildina daudzie atdzejojumi un tulkojumi, sākot ar senajām episkajām dziesmām un beidzot ar dzejoļiem, ko sarakstījuši viņa laikabiedri un draugi dažādās pasaules malās. Noliecu galvu viņa talanta spēka priekšā un saku paldies par iedvesmojošajiem brīžiem viņa sabiedrībā," portālam "Delfi" Ulža Bērziņa nenovērtējamo nozīmi latviešu kultūrā komentē dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.
Tikmēr cits Bērziņa kolēģis – dzejnieks un literatūrzinātnieks Māris Salējs –, kura autorībā 2011. gadā iznāca apjomīgs pētījums par Bērziņa dzīvi un dzeju, sarunā ar portālu "Delfi" sauc Uldi Bērziņu par valodas kosmosu atklājēju un rādītāju, laikmetu un kultūru pilsoni. "Viens pats sevī iemiesodams valodu Bābeli, viņš te, latviski, izdarīja pretējo Vecās derības Dieva darītajam – ļāva tik daudzām tautām – dzīvām un mirušām – sazināties un saprast citai citu cauri laikam un telpai. Ar Uldi ir aizgājis... varbūt pat kaut kas lielāks par laikmetu. Mēs dzīvosim tālāk, iespējams, sev, savai dzejai, savai desmitgadei noskribinādami mazu virskārtiņu no Ulža padarītā. Nu, dzīve, Uldi, no Tevis ir nost, un Tu varēsi parunāt ar Draugu, uzdot Viņam visus jautājumus, kas šeit bijuši neatbildēti. Tikai tā es varu uztvert Tavu aiziešanu, tās jēdzību, jo citādāk būtu jābeidzas gan valodai, gan dzejai. Bet Tu mums esi uzcēlis labu māju, un būtu grēks tādā nedzīvot. Vai vismaz zināt, ka tāda māja ir. Daudz, daudz labāka par Bābeles torni."
Līdzjūtību dzejnieka ģimenei, tuviniekiem un radošā devuma cienītājiem ar sociālo tīklu starpniecību izteikusi Kultūras ministrija un Valsts prezidents Egils Levits.