Aivars Bogdanovičs (1941-2022) absolvējis Dailes teātra 5. studiju un pirmos skatuves gadus aizvadījis Dailes teātrī bet kopš 1977. gada bijis Nacionālā jeb toreiz Drāmas teātra aktieris.
"Aivars Bogdanovičs pievienojās Nacionālā teātra aktieru trupai un te nostrādāja 30 gadus. Nu mūžs noslēdzies un, atskatoties atpakaļ, top skaidrs, ka aktiera likteni lielā mērā nosaka ne tikai paša griba vai režisoru vēlmes, bet dažādi ārēji apstākļi, to skaitā Dieva dotie ārējie parametri," tā par Bogdanoviču Nacionālā teātra mājaslapā raksta Nacionālā teātra literārā padomniece, teātra kritiķe Ieva Struka.
"Analītiskas ievirzes aktieris, kura mākslinieciskais rokraksts iezīmējas ar nepārprotamu lomas koncepciju un temperamentīgu tās izpausmi." šādiem vārdiem aktieris raksturots Nacionālā teātra simtgadei veltītajā vietnē.
Kā spilgtākās Bogdanoviča lomas minētas Otavio Favoti (E. Skarpetas "Skrandaiņi un augstamņi", 1978), Prātnieks (R. un M. Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1980), Vīskrelis (R. Blaumaņa "Ugunī", 1982), Monteki (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1984), Mārtiņš (H. Gulbja "Olivers", 1985), Vilmārs Bozbaiļs (P. Putniņa "Ar būdu uz baznīcu", 1987 un "Ar Dievu pie zemes", 1991).
Aivara Bogdanoviča pēdējā loma Nacionālajā teātrī bija 2004. gadā tapušajā vecmeistara Alfrēda Jaunušana izrādē, ar kuru no teātra atvadījās daudzi teātra seniori – Edvarda Vulfa "Sensācijā", kurā Bogdanovičs nospēlēja Sīmani Zilbertu.
Paralēli darbam teātrī aktieris filmējies Rīgas Kinostudijas filmās, kā arī lasījis romānus Neredzīgo studijā un ierunājis reklāmas.