Modris Tenisons bijis viens no leģendārā ansambļa "Rīgas pantomīma" dalībniekiem, kā arī dibinājis vadījis Kauņas profesionālo pantomīmas teātri (1966–1972). Bijis autors, režisors un scenogrāfs tādām pantomīmas izrādēm kā "Ecce homo", "Sapņu sapņi, "Sargājiet tauriņu, "XX gadsimta Capriccio", "Kolāža". Viņš ir strādājis kā kustību konsultants un režisors daudzos Latvijas teātru un kino projektos. Viņa darbs kā kustību konsultantam izrādē "Brands" 1975. gada iestudējumā Dailes teātrī ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Piedalījies Baltijas valstu scenogrāfijas triennālēs Rīgā un Viļņā (1973, 1977).
Viens no Modra Tenisona izpētes objektiem bija ornaments. 80. gadu beigās un 90. gadu plašu popularitāti guva viņa versija par Nīcas tautastērpa jostas ornamentu. Vēlāk jau kopā ar komponistu un datorspeciālistu Armandu Strazdu tapa īpaša datorprogramma, kas dažādus datus "pārtulkoja" Nīcas jostas etnogrāfiskajās zīmēs. Ar īpašu pasākumu kompleksu šis projekts pārstāvēja Latviju izstādē "Expo 2000" Hannoverē, Vācijā.
Modris Tenisons ir Rīgas Doma izgaismes projekta līdzautors. Strādājis kā pedagogs Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā un Rīgas amatniecības vidusskolā.