Džina Lolobridžida (1927-2023) ir viena no visu laiku slavenākajām itāļu aktrisēm, kuras karjeras spožākais laiks bija 50. un 60. gadi. Aktrise vispirms bija pazīstama kā modele un skaistumkonkursu dalībniece, bet 50. gadu sākumā strauji uzplauka viņas kino karjera, pateicoties amerikāņu bagātniekam, filantropam un kino producentam Hovardam Hjūzam. Tomēr itāļu skaistules aktrises talants jau bija pamanīts arī Eiropā. Lolobridžida filmējusies gan itāļu, gan franču, gan arī Holivudas filmās. Viņas ekrāna partneri ir bijušas tādas Holivudas zelta laikmeta kinozvaigznes kā Hamfrijs Bogarts, Frenks Sinatra, Roks Hadsons, Erols Flinns un citi.
Lolobridžidas slavenākās lomas ir filmās "Fanfans Tulpe" (1952), "Nakts skaistules" (1952), "Pasaules skaistākā sieviete" (1955), "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1956), "Trapece" (1956), "Zālamans un Sābas ķēniņiene" (1959) un citās.
Jau 60. gados Lolobridžida filmējās aizvien retāk un pievērsās fotografēšanai, kā arī žurnālistikai. 70. gados par sensāciju kļuva viņas intervija ar Kubas līderi Fidelu Kastro. Tāpat aktrise bija politiski aktīva un iestājās par itāļu un itāļu izcelsmes amerikāņu interesēm.
Aktrise saņēmusi vairākas Itālijas kinobalvas, trīs reizes bijusi nominēta Holivudas ārzemju preses asociācijas balvai "Zelta globuss", vienu reizi britu kino industrijas balvai BAFTA 2018. gadā viņai piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.
Lolobridžida saņēmusi arī Itālijas un Francijas augstākos valsts apbalvojumus - ordeni "Par nopelniem Itālijas Republikas labā", kā arī Fracijas Goda Leģiona ordeni un Mākslas un literatūras ordeni.
