Mūžībā devusies aktrise Maiga Grīnberga
Foto: Latvijas Nacionālais teātris

Mūžībā devusies ilggadīga Nacionālā teātra aktrise Maiga Grīnberga, kuras izvadīšana notiks 5. janvārī pulksten 12.00 no 2. Meža kapu kapličas, portālu "Delfi" informē teātra pārstāve Līga Rimšēviča.

Maiga Grīnberga (Krauze) dzimusi 1924. gada 25. martā, savukārt Latvijas Nacionālajā teātrī strādā kopš 1947. gada.

Savā veidā reta talanta īpašniece – spoža bērnu un pusaudžu lomu atveidotāja. Jau visi ārējie dotumi liecināja par jaunās aktrises atbilstību tā sauktajam "travesti" ampluā. Augusi Nacionālā teātra tradīcijās, izcilās latviešu aktrises Ludmilas Špīlbergas pēdējo dzīves gadu tuva līdzgaitniece. Pēc toreizējā Drāmas teātra studijas absolvēšanas jaunā aktrise izredzēm bagātās karjeras Jaunatnes teātrī vietā izvēlējās savām dotībām nepateicīgāko – Nacionālā teātra skatuvi, kurai palikusi uzticīga vairāk sešdesmit gadus, un pat pēc astoņdesmit gadiem savam teātrim bija vajadzīga kā spilgta raksturotāja un dziedošā aktrise, kuru varēja sastapt Regnāra Vaivara izrādē "Visiem zināmais Lācis un viņa dr.", kā arī klasiskajās Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos" kā Līgo vakara viešņa.

Apbrīnojami precīzi, ar emocionālu tīrību un naivitāti, ar bērna pasaules uztveres izpratni, reizēm pat ar labsirdīgu humoru viņa spēja radīt savas neaizmirstamās pusauga meitenes un zēnus – Tāli Andreja Upīša "Zaļajā zemē" (1950), titullomu Aleksandra Afinogenova "Mašeņkā" (1952), Sašu Ļeva Tolstoja "Dzīvajā mironī" (1952), Janku, Edžiņu, Ieviņu Rūdolfa Blaumaņa "Ļaunajā garā" (1953), "Indrānos" (1954), "Skroderdienās Silmačos" (1955), Mīcīti Viļa Lāča "Zītaru dzimtā" (1958).

Gadiem ejot, aktrise, pilnībā pārvaldīdama raksturošanas mākslu, spēja pāriet uz raksturlomām. Ar pieredzējuša meistara roku veidotas viņas neaizmirstamās naivās un aizrautīgās savādnieces kā Skolas direktore Harija Gulbja "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" (1968), misis Kviklija Viljama Šekspīra "Henrijā VI" (1970), Māte Mišeles Fermo "Krīt, klaudzot durvis" (1973), Mildiņa Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" (1987) un "Ar Dievu pie zemes" (1991).

Maiga Grīnberga ir ne tikai "garo distanču" māksliniece, bet arī spilgta epizodes meistare – piemēram, Vecā dāma Žana Kokto "Burvīgajos briesmoņos" (1991) vai Vecāmāte Andreja Upīša "Zaļajā zemē" (1996).

Maiga Grīnberga par ilgo un radošo mūža darbu tikusi apbalvota ar Nacionālā teātra māksliniekiem tik nozīmīgo Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju un augstāko Latvijas Valsts apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālais teātris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form