Šā gada 26. maijā draugus un kolēģus, kā arī lasītājus sasniegusi ziņa, ka 2. maijā 72 gadu vecumā mūžībā devusies dzejniece un tulkotāja Ināra Kaija Eglīte. Leģendārās "kazistu" paaudzes dzejniecei debijas un reizē arī vienīgais krājums "Kliedziens starp āboliem" ("Neputns") iznāca vien 2018. gadā un bija nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.

Ināras Kaijas Eglītes (1948-2020) pirmais dzejolis presē tika publicēts 1967. gadā, bet plašāku ievērību viņa guva ar dzejoli "Debesis bez tukšuma", pēc kura publicēšanas uzaicināta piedalīties Latvijas Rakstnieku savienības rīkotajā jauno literātu seminārā.

Viņas dzejoļi publicēti preses izdevumos, kā arī jauno autoru kopkrājumā "Acis" (1973).
90. gados Ināra Kaija Eglīte rakstīja laikrakstiem "Labrīt", "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Fokuss", "Literatūra. Māksla. Mēs", "Forums", "Vides Vēstis" u. c. Viņa arī tulkojusi lugas Valmieras teātrim un daiļliteratūru, to skaitā Airisas Mērdokas romānu "Melnais princis", Džoannas Harisas romānu "Šokolāde", Agatas Kristi u. c. darbus.

Būtiska draudzība Ināras Kaijas Eglītes biogrāfijā bija ar mākslinieku Andri Grinbergu un viņa sievu Intu. 70. gados viņa piedalījusies daudzās Andra Grinberga performancēs un hepeningos. Viņas dzeja skan divās pirmajās Grinberga triloģijas filmās – "Pašportrets" (1972) un "Pašportrets. Testaments" (2003).

2017. gadā fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājās notika Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstāde "Debesis bez tukšuma, kas bija daļa no Andrim Grinbergam veltītā izstāžu cikla.

Izstādes un visa šī cikla kuratore bija mākslas zinātniece Ieva Kalniņa, kura kļuva arī par pirmā Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājuma "Kliedziens starp āboliem" veidotāju. Pati Eglīte šo debijas krājumu dēvēja par kopotajiem rakstiem, vecākie no tajā atrodamajiem dzejoļiem bija tapuši pat pirms 50 gadiem.

Grāmatu papildināja Ievas Kalniņas intervija ar dzejnieci, divi apjomīgi fotogrāfiju bloki, kas dod ieskatu Ināras Kaijas Eglītes personībā, 60.-70. gadu jauno dzejnieku vidē un viņas līdzdalībā Andra Grinberga performancēs.

"Eglītes 60. gadu dzejoļi izraisa daudz emociju – kā ieraugot vecāku jaunības fotogrāfiju un ar muļķīgu izbrīnu aptverot, ka arī viņi taču reiz bijuši jauni. Jau toreiz viņi rakstīja tādu dzeju! Kāds jauns cilvēks šodien varētu rakstīt tāpat. Savukārt Eglītes šī gadsimta sākumā rakstītie dzejoļi skaudri reģistrē, kā cilvēka dvēseli izrediģē laiks," pār krājumu rakstījusi literatūrkritiķe Anda Baklāne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!