Ludmila Leite-Plaude dzimusi 1948. gada 24. februārī. Mācījusies Rīgas 2. vidusskolā, 1966. gadā pēc skolas beigšanas strādāja "Modes ateljē" par individuālo tērpu šuvēju. 1967. gadā uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā, viņas pedagogu vidū bija viens no vecākajiem Latvijas stikla mākslinieciskās apstrādes meistariem Alfrēds Lilientāls (1886–1980), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923–2014), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925–2002) un daudzi citi. Ludmila Leite-Plaude pabeidza RLMV ar diplomdarbu – vitrāžu.
Mācību laikā viņa uzsāka darboties kustību teātra ansamblī "Rīgas Pantomīma", ko tolaik vadīja Dailes teātra aktieris Roberts Ligers (1931–2013). 1967. gadā viņa piedalījās 1. Baltijas Republiku pantomīmas festivālā. "Rīgas Pantomīmas" ansambļa darbība iekļāvās 20. gadsimta 60. gadu PSRS ideoloģiskā atkušņa progresīvajās izpausmēs, kurās aktīvi jaunieši varēja apgūt tālaika novitāti – mīmu kustības, kas prasīja ķermeņa plastiku, nestandarta domāšanu, dodot iespēju publiski paust savus uzskatus ķermeņa valodā.
20. gadsimta 60. un 70. gados Ludmila Leite-Plaude bija fotomākslinieka Gunāra Bindes modele un apmeklēja sava nākamā dzīvesbiedra, gleznotāja, scenogrāfa Arnolda Plauža (1927–2008) gleznošanas un zīmēšanas nodarbības.
1971. gadā Ludmila Leite-Plaude uzsāka studijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā, ko piecus gadus vēlāk absolvēja ar diplomdarbu "Transformējamā iekārtas un dekorāciju sistēma ceļojošam teātrim".
Vēl pirms studijām Mākslas akadēmijā Ludmila Leite-Plaude uzsāka aktīvi darboties arī teātra jomā. Viņa piedalījās Valmieras drāmas teātra izrāžu veidošanā, kurā Arnolds Plaudis bija teātra galvenais mākslinieks no 1971. līdz 1973. gadam. Strādāja arī ar režisoru Oļģertu Kroderu (1921–2012) un Edmundu Freibergu (1948).
Ludmila Leite-Plaude kā pedagoģe darbojusies LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) kultūras nama Satīras miniatūru teātra studijā.
Nozīmīgs mākslinieces radošā darba periods aizvadīts kopā ar vīru Arnoldu Plaudi Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī un Siguldas Tautas teātrī.
1975. gadā Ludmila Leite-Plaude kā kostīmu māksliniece strādāja Rīgas operetes teātrī, kur režisore Marga Tetere (1912–1991) iestudēja komponista Imanta Kalniņa opereti pēc Rūdolfa Blaumaņa joku lugas "No saldenās pudeles" motīviem.
1975. gadā māksliniece veidoja tērpus Korneja Čukovska (1882–1969) pasaku izrādei "Muša Cakatuša".
1979. gadā Ludmila Leite-Plaude bija kostīmu māksliniece Liepājas teātra izrādē "Mežvidus ļaudis", kas uzvesta pēc Jēkaba Janševska (1865–1931) romāna materiāla. Izrādes režisors bija Andrejs Migla (1940–2021), mūziku uzvedumam komponēja Imants Kalniņš u. c.
1985. gadā māksliniece piedalījās muzikālās drāmas "Panāksnieku dziesma" izveidošanā, darbs tapis pēc Raiņa lugas "Krauklītis" motīviem.
No 1979. gada Ludmila Leite-Plaude radoši sadarbojās ar Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu un veica interjeru metu izstrādi: Jūrmalas Tenisa kortiem (Lielupe, 1978), viesnīcai "Tūrists" (tagad – "Bellevue Park Hotel Riga", 1982), Jūrmalas atpūtnieku apkalpošanas centram Dzintaros, Jomas ielā 40 (1982–1983), Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ekspozīcijai (1984–1986), "Mednieku bāram" (tagad – Ģertrūdes ielā Rīgā, 1985–1986) u. c. 1990. gadā piedalījās laulību reģistrācijas un svētku zāles interjera izveidē un vitrāžas izstrādē Sējas Pagasta TDP izpildkomitejai. Ārpus Latvijas Ludmila Leite-Plaude piedalījās PSRS Zinātņu Akadēmijas Austrumu pētniecības institūta kompleksa telpu interjera projekta izstrādē (Maskavā, 1986–1988) u. c. Māksliniece tika uzņemta LMS 1988. gadā.
Ludmilas Leites-Plaudes darbi atrodas Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā u. c.