Valentīns Lukaševičs 'Bolti burti'

Latvijas Literatūras balvas 2011. ceremonijā īpaša balva kā nozīmīgam notikumam Latvijas rakstniecībā šogad tiks piešķirta Valentīnam Lukaševicam par dzejoļu krājumu "Bolti burti". Izdevējs "Latgales kultūras centrs".

Lita Silova: "Lai arī dzejoļu krājumā baltais kā spilgts tēlainības līdzeklis faktiski neizceļas nedz epitetu, nedz simbolu līmenī, tomēr asociācijas ar šo krāsu veidojas gan. Baltais ir klātesošs salīdzinājumā ar atmiņu ainām un dabas mirkļu iespaidos. Baltajam noteikti izredzes izcelties uz dzīves ikdienas, pierastās apkārtnes fona, kurā pelēkais saskatāms dažādās nokrāsās un pārejās, īpaši izceļot ironijas aktīvo klātbūtni.

Tas man vienmēr šķitis visinteresantākais – ieraudzīt, kā līdzās tik miermīlīgi dabiskajam vārdu plūdumam parādās mūsdienu reāliju, izpausmju, norišu apzīmējumi: kā svešvārdus iekļauj sevī latgalisko vārdu apkārtne. Iespējams, visvairāk baltie burti izteic tieši valodas vietu dzejas uztverē – latgaļu mēlē rakstītais nelatgalietim var būt nopietns pārbaudījums. Te parādās vajadzība vai arī vēlme saredzēt baltus burtus."

Pauls Bankovskis: "Faktā, ka latviešu literatūras speciālbalvai izvirzīts dzejas krājums latgaliešu valodā, varētu saskatīt politisku žestu - kā nekā kaut kādas diskusijas par latgaliešu valodu, tās statusu un vietu nenormist ne mirkli. Šis gadījums tomēr nav tikai čuiliska vēlme izrādīt politkorektu toleranci vai apliecināt savu latgalofīliju. Lukaševica panti rāda, ka valoda ir tik dzīva, cik dzīve ir vēlme to izmantot - arī dzejā, arī modernā, 21. gadsimtam atbilstošā dzejā."

Liāna Langa: "Ja vēlaties dzirdēt laikmetīgu latgaliešu dialekta mūziku, lasiet trešo dzejnieka krājumu, un jūs nokļūsiet ne vien mežonīgi smaržojošā, saules uzsildītā valodas pļavā, bet arī varēsit dziedināties ar šās valodas bagātības – dialekta – neatšķaidīto un dabisko medu. Autora dzejošana ar boltiem burtiem ir kultūrekoloģiski patriotiska un tālredzīga rīcība, kas atbalstāma un sumināma."

Ronalds Briedis: "Valentīna Lukaševica jaunākais krājums kārtējo reizi atgādina, ka latgaliešu valodā rakstītā dzeja nav nedz muzejā glabājams antikvārs eksponāts, nedz eksotisks suvenīrs dažādu etnogrāfisku eksperimentu kolekcionāriem, bet pilnvērtīga, mūsdienīga literatūra, kas rodas, atspoguļojot tās izmaiņas, ko piedzīvo viena atsevišķi ņemta kultūra 21. gadsimta globālo procesu ietekmē. Lai arī autora īpaši izkoptās un piemeklētās valodas formas brīžiem kļūst par īstu rēbusu lasītājiem, kam latgaliešu mēle pasveša, un dzejoļi kolorītā veidā ilustrē pamatā tās lietotājus, lokāla rakstura nozīmības slieksnis tiek pārvarēts ar apskaužamu vieglumu un eleganci, liekot aizdomāties par kopīgām vērtībām jebkuram mazās valodās domājošajam."

Valentīns Lukaševičs ir prozaiķis, dzimis 1968.gadā. Pirmā publikācija - dzejolis "neticiet varenajiem..." Rēzeknes rajona laikrakstā "Darba Karogs" 1989.16.K. Publicējies "Tavu zemes kalendārā", laikrakstā "Mōras Zeme", žurn "Jaunuo Dzeive", "Luna", latgaliešu jauno literātu kopkrājājumā "Pagrauda" (1999) u.c. Kopā ar 0. Seikstu sarakstījis dzejas grāmatu "Seppuku iz saulis vādara" (1995) un pirmo postmodernisma romānu latgaliešu literatūrā "Valerjana dzeive i redzīni" (1996).

Tags

Latvijas Literatūras gada balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form