Festivālu ieskandinās viena no Eiropas spožākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna, kura nupat piedalījās Hamburgas grandiozās Elbas Filharmonijas atklāšanas koncertā un ir kļuvusi par šīs koncertzāles Goda ērģelnieci.
"Zvaigžņu festivālu" Apkalna uzsāks, kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņojot Semjuela Bārbera "Toccata Festiva" ērģelēm un orķestrim. 15 minūtes ilgstošo opusu viens no 20. gadsimta atzītākajiem amerikāņu komponistiem 1960. gadā pēc īpaša uzaicinājuma radījis kā veltījumu Filadelfijas Mūzikas akadēmijas jaunajām ērģelēm. Skaņdarbs rakstīts tā, lai visā varenībā parādītu jaunā instrumenta plašo un izteiksmīgo skaņas diapazonu, kā arī Filadelfijas orķestra virtuozitāti, jo tieši Filadelfijas orķestris bija tas, kurš pirmatskaņoja šo skaisto mūziku, kas šodien iekarojusi paliekošu vietu ērģeļmūzikas repertuārā.
Koncerta turpinājumā skanēs latviešu mūzika. Viens no skaņdarbiem būs pasaulē atpazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska Flautas koncerts, ko sadarbībā ar vācu ierakstu namu "Wergo" Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā ieskaņoja kopā ar Ditu Krenbergu.
CD formātā dienas gaismu ieraksts ieraudzīja pagājušā gada otrajā pusē, šobrīd tas ir nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons". Arī festivāla atklāšanas koncertā kopā ar orķestri šo Vaska darbu atskaņos flautiste Dita Krenberga, kas savulaik atzina, ka "Pētera Vaska Flautas koncerts ir vissarežģītākais no komponista opusiem flautai. Muzikālais materiāls ir dziļš un piesātināts. Tas prasa no mūziķa milzīgu garīgu un fizisku pašatdevi". Šo mūziku Pēteris Vasks komponējis un veltījis vācu flautistam Mihaelam Faustam, kurš kopā ar Rietumvācijas (Ķelnes) Radio simfonisko orķestri 2009. gadā to pirmatskaņoja Ķelnes filharmonijā. Šī skaņdarba pamattēmas, kā jau tas raksturīgi Vaska daiļradei, ir etniski motīvi un daba. Dziedoša pirmā un trešā daļa ierāmē otro daļu – aktīvu, virtuozu burlesku.
Festivāla atklāšanas koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata 12. Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim. Solists – šobrīd viens no pasaulē atzītākajiem latviešu pianistiem Reinis Zariņš, kam komponists šo darbu arī speciāli rakstījis. Aptuveni 25 minūtes garais koncerts sastāv no dažādiem kontrastējošiem posmiem, spējas izteiksmes un enerģijas maiņām.
"Mani ļoti aizrauj Reiņa Zariņa brīnišķīgā pianisma meistarība – dziļš, izjusts, vienmēr personisks mūzikas lasījums, garīgs smalkums bez teatrālas ārišķības, taču ar izteikti romantisku temperamentu," par pianista izvēli stāsta Arturs Maskats.
Koncerta fināls vainagosies ar Pētera Plakida koncertopusu "Sasaukšanās". 30 gadu vecumā (1977. gadā) radītajā skaņdarbā komponists latviešu tautas dziesmas mentalitāti ir radis un realizējis orķestra mūzikā – savdabīgā koncertā, kur pieci solisti neatradīsies tikai uz skatuves, bet katrs citā koncertzāles vietā. Tā ir kā dabas balsu sasaukšanās, kur Artūrs Šults ar mežragu, Egils Upatnieks ar oboju, Guntis Kuzma ar basklarneti, Miks Vilsons ar flautu un Anete Toča ar pikolo flautu sasauksies paši ar sevi un arī ar orķestri.
Festivālā izskanēs vēl četri atšķirīgi koncerti. 11. martā festivāla apmeklētāji varēs baudīt itāļu džezu Kekko Fornarelli trio izpildījumā, 16. martā uz festivāla skatuves kāps Klaipēdas kamerorķestris un baroka vijoles virtuozs, kā arī kontrtenors Dmitrijs Sinkovskis no Krievijas, 24. martā Liepājas Simfoniskais orķestris muzicēs kopā ar trīs starptautiskām mūzikas zvaigznēm – ukraiņu altistu un diriģentu Maksimu Risanovu, krievu vijolnieku Sergeju Dogadinu un lietuviešu čellistu, kā arī diriģentu Dāvidu Geringu. 31. martā 25. Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu noslēgs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un krievu pianista Dmitrija Masļejeva koncerts.
Biļetes uz LSO rīkotā 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.
