Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šā gada 14. janvārī 75. jubileju viens no šā brīža labākajiem diriģentiem pasaulē, daudzu prestižu starptautisku balvu laureāts Mariss Jansons.

Īsi pirms jubilejas, 2017. gada novembrī, pazīstamajam diriģentam tika piešķirts viens no augstākajiem muzikālajiem apbalvojumiem pasaulē – Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas biedrības zelta medaļa. Viņš ir 104. šīs balvas saņēmējs, kopš tā tika dibināta 1870. gadā par godu vācu komponista Ludviga van Bēthovena simtgadei, turklāt vienīgais latvietis, kurš saņēmis prestižo apbalvojumu.

"Mariss Jansons ir viens no mūsdienu lieliskākajiem mūziķiem," iepriekš uzsvēra Karaliskās filharmonijas biedrības pārstāvji. "Viņa diriģēšana ir spēcīga disciplīnas un iedvesmas kombinācija, bet viņa atklāsmju pilnās uzstāšanās ir dabiski patiesas līdz sīkākajai niansei, tai pat laikā piepildītas ar jauniem atklājumiem un ieskatiem mūzikas sirdī."

"[..] to saņem tikai vadošie pasaules mūziķi, izcilākie mūsdienu mūziķi. Viņš noteikti ir viens no izcilākajiem mūslaiku diriģentiem, un balva viņam pienācās sen," pēc balvas pasniegšanas latviešu maestro Latvijās Televīzijai sacīja Karaliskās Filharmonijas biedrības vadītājs Sers Džons Gilhūlijs.

Tiesa, svinīgo notikumu aizēnoja paša izcilā mākslinieka izteikumi, ka viņam joprojām šķiet dīvaini diriģenta profesijā redzēt sievietes. Viņš intervijā laikrakstam "The Telegraph" bija teicis, burtiski tulkojot, "sievietes šajā profesijā nav mana tējas tasīte" jeb nav īsti viņa gaumē. Vēlāk gan Jansons par to publiski atvainojās, sakot, ka atbalsta sievietes diriģentes.

Latvijā Marisa Jansona jubileja tiks godināta 14. janvārī pulksten 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē. Pasākumā tiks prezentēta jauna tulpju šķirne, kas tiks nosaukta Marisa Jansona vārdā.

Pasākumā piedalīsies Latvijas vēstniece Nīderlandē Ilze Rūse un Nīderlandes vēstniekas Latvijā Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg), LNB direktors Andris Vilks un tulpju šķirnes autori, kā arī Ārlietu ministrijas un Simtgades biroja pārstāvji. Vārdu jaunradītajai tulpei oficiāli piešķirs Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga. Tāpat ar īpašu priekšnesumu par godu Marisa Jansona jubilejai uzstāsies vēl viens janvāra jubilārs – Raimonds Pauls.

Ideja par tulpes šķirnes radīšanu Latvijas simtgadē izlolota Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, akcentējot Latvijas atpazīstamību pasaulē, kas saistīta ar Marisa Jansona vārdu un mūsu valstis vienojošo ziedu un estētiskuma kultūru. "Pēc 11 gadiem galvenā Amsterdamas koncertnama diriģenta amatā Marisu Jansonu noteikti var uzskatīt par pazīstamāko latvieti Nīderlandē," apliecina Latvijas vēstniece Ilze Rūse. Tādēļ Latvijas simtgades svinību kultūras programmas centrā plānoti vairāki notikumi Marisa Jansona zīmē, ko aizsāks simtgadei un maestro veltītā jaunā tulpes šķirne.

Pasaulē pazīstamais diriģents Mariss Ivars Georgs Jansons (1943.) dzimis un uzaudzis Rīgā, latviešu diriģenta Arvīda Jansona un ebreju izcelsmes mecosoprāna Iraīdas Jansones ģimenē. 1956. gadā visa ģimene pārcēlās uz Krieviju, kur, pēc panākumiem Vissavienības konkursā, Marisa Jansona tēvs Arvīds bija uzaicināts strādāt Ļeņingradas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī.

Sanktpēterburgā Mariss Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu, papildinot zināšanas pie Hansa Svarovska un Herberta fon Karajana Vīnes Mūzikas augstskolā. Par liktenīgo karjeras pagriezienu kļuva uzvara Starptautiskajā Fon Karajana fonda konkursā Berlīnē, kas pavēra ceļu uz starptautisko karjeru. Lai gan pirmo uzaicinājumu strādāt ar Fon Karajanu un Berlīnes filharmoniķiem Jansons saņēma jau uzreiz pēc konkursa, Padomju varas iestādes šai sadarbībai lika šķēršļus un jaunais diriģents devās tēva pēdās un ar panākumiem sāka darbu tagadējā Sanktpēterburgas filharmonijas orķestrī. Kopš 1979. gada Mariss Jansons ir vadījis Oslo filharmonijas orķestri, no 1997. līdz 2004. gadam bija Pitsburgas simfoniskā orķestra, bijis viesdiriģents Londonas filharmoniskajā orķestrī, no 2004. līdz 2015. vadījis Amsterdamas karalisko "Concertgebouw" orķestri, bet kopš 2003. gada vada Bavārijas radio simfonisko orķestri.

Mariss Jansons saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tai skaitā "Grammy" balvu 2006. gadā kategorijā "Labākais orķestra sniegums" kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri. Pērn šajā pašā kategorijā Mariss Jansons un Bavārijas radio simfoniskais orķestris konkurēja ar vēl vienu latviešu diriģentu, Jansona skolnieku – Andri Nelsonu un viņa vadīto Bostonas simfonisko orķestri.

Pasaules mūzikas kritiķu aptaujā vietnē "Bachtrack" Mariss Jansons 2015. gadā ierindojās pasaules labāko diriģentu saraksta trešajā vietā, aiz Rikardo Šaijī un Saimona Retla.

Mariss Jansons ir II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!