Pirmdien, 14. janvārī apaļu – 70 gadu jubileju atzīmē Latvijā dzimušais diriģents, šobrīd Bavārijas radio simfoniskā orķestra un Amsterdamas "Concertgebouw" mākslinieciskais vadītājs Mariss Jansons.
Īsi pirms savas jubilejas, izcilais diriģents saņēmis vienu no pagodinošākajām mūzikas prēmijām – Ernsta fon Sīmensa balvu, kas kopš 1972. gada tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu pasaules mūzikā. Arī materiālās vērtības ziņā šī ir viena no ievērojamākajām balvām – uzvarētājs saņem prēmiju 200 000 eiro apmērā. Ernsa fon Sīmensa balva nereti tiek dēvēta par mūzikas "Nobela prēmiju", to iepriekš saņēmuši tādi mākslinieki kā Herberts fon Karajans, Mstislavs Rostropovičs, Gidons Krēmers, Leonards Bernšteins. Anna Sofija Mutere un daudzi citi.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis apsveikuma vēstuli Marisam Jansonam 70.dzimšanas dienā. Vēstulē ārlietu ministrs pasaules atzinību guvušajam latviešu diriģentam novēl stipru veselību, panākumus profesionālajā daiļradē un neizsīkstošu dzīves sparu. "Katrs koncerts mums vēlreiz apliecina Jūsu ideju novitāti un spēju gadsimtos pārbaudītas vērtības izcelt jaunā interpretācijas gaismā. Liels Jums paldies par to!", uzsver ministrs.
Pasaulē pazīstamais diriģents Mariss Ivars Georgs Jansons (1943.) dzimis un uzaudzis Rīgā, latviešu diriģenta Arvīda Jansona un ebreju izcelsmes mecosoprāna Iraīdas Jansones ģimenē. 1956. gadā visa ģimene pārcēlās uz Krieviju, kur, pēc panākumiem Vissavienības konkursā, Marisa Jansona tēvs Arvīds bija uzaicināts strādāt Ļeņingradas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī.
Sanktpēterburgā Mariss Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu, papildinot zināšanas pie Hansa Svarovska un Herberta fon Karajana Vīnes Mūzikas augstskolā. Par liktenīgo karjeras pagriezienu kļuva uzvara Starptautiskajā Fon Karajana fonda konkursā Berlīnē, kas pavēra ceļu uz starptautisko karjeru. Lai gan pirmo uzaicinājumu strādāt ar Fon Karajanu un Berlīnes filharmoniķiem Jansons saņēma jau uzreiz pēc konkursa, Padomju varas iestādes šai sadarbībai lika šķēršļus un jaunais diriģents devās tēva pēdās un ar panākumiem sāka darbu tagadējā Sanktpēterburgas filharmonijas orķestrī. Kopš 1979. gada Mariss Jansons ir vadījis Oslo filharmonijas orķestri, no 1997. līdz 2004. gadam bija Pitsburgas simfoniskā orķestra, bijis viesdiriģents Londonas filharmoniskajā orķestrī, bet šobrīd vada Bavārijas radio simfonisko orķestri un Amsterdamas karalisko "Concertgebouw" orķestri.
Mariss Jansons ir viens no savas paaudzes izcilākajiem mūziķiem un vadošajiem pasaules diriģentiem, kurš strādā ar pasaules vadošajiem simfoniskajiem orķestriem. 2006. gadā Mariss Jansons saņēma prestižo MIDEM balvu kā gada mākslinieks, kā arī "Grammy" balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums" (Grammy Award for Best Orchestral Performance) kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu.
Tajā pašā gadā Jansons diriģēja Vīnes Jaungada koncertu, bet 2007. gadā kopā ar Bavārijas simfonisko orķestri uzstājās Romas pāvestam Benediktam XVI, diriģējot Bēthovena Devīto simfoniju. Otro reizi Vīnes Jaungada koncertā diriģents stājās pie pults pagājušā gada nogalē. Pasaules populārākais svētku koncerts tika pāraidīts televīzijā 73 valstīs.
Mariss Jansons ir II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
"Mariss ir ārkārtīgs darba rūķis, ar kuru, strādājot, nevar neko nohaltūrēt. Viņš visu laiku kaut ko meklē kaut ko, piedāvā, prasa, jautā, izskaidro un mudina," tā par Marisu Jansonu intervijā Latvijas Radio teikusi pasaulē pazīstamā latviešu dziedātāja Elīna Garanča.
Atzīmējot diriģenta apaļo jubileju, piektdien, 18.janvārī, LTV Pirmajā kanālā plānots īpašs raidījuma "100g kultūras. Nacionālie dārgumi" izlaidums, kur diriģentu jubilejā kopā ar raidījuma vadītāju Kristīni Želvi sveiks Raimonds Paulu, Gunda Vaivode, Aleksandrs Viļumanis, Viesturs Gailis, Teiksma Jansone, Māris Sirmais, Raimonds Ozols un Maija Amoliņa. Tiks demonstrēti koncertu videofragmenti, kā arī tiks atskaņota telefonintervija ar pašu jubilāru.
