Atzīmējot Ausmas Derkēvicas 75. gadu jubileju, kori “Dzintars” un “Latvija” šī gada 9. oktobrī plkst.18.00 rīko Ausmas Derkēvicas jubilejas koncertu Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē, ziņo kora “Dzintars” diriģente Aira Birziņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Koncerts iecerēts divās daļās. Pirmajā daļā skanēs kompozīcijas, kas Ausmai Derkēvicai nesušas slavu vai veltītas tieši viņai, kuras diriģentes radošajā mūžā ieguvušas vislielāko rezonansi - Z. Kodājs “Nakts kalnos”, P. Vasks “Skumjā māte”, R. Tompsons “Aleluja”, M. Zariņš “Madrigāls”, J. Brāmss “Vācu rekviēms” 5. daļa, V. Tormiss “Bērnības atmiņas” un citi.

Otrajā daļā skanēs U. Sisaska 2. Mesa trīs koriem (jauktajam, sieviešu un vīru) abu koru “Dzintara” un “Latvijas” priekšnesumā. Koncertā piedalīsies soliste Dita Kalniņa, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis un pianists Mārtiņš Zilberts.

2004. gads ir izcilās latviešu diriģentes, ilgus gadus kora “Dzintars” mākslinieciskās vadītājas, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” diriģentes un Dziesmu svētku virsdiriģentes (pirmā sieviete – virsdiriģente – Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku vēsturē) Ausmas Derkēvicas 75. jubilejas gads.

Ausma Derkēvica ir kora “Dzintars” diriģente no 1959. līdz 2000. gadam. Ar kori sagatavotas simtiem koncertprogrammu, iestudēts liels daudzums pirmatskaņojumu un veltījumu diriģentei. No tiem lielākā daļa tieši latviešu – J. Ozoliņa, O. Grāvīša, M. Zariņa, E. Goldšteina, P. Vaska, P. Plakida, S. Mences, M. Einfeldes, A. Saukas, kā arī V. Tormisa (Igaunija), H. Poosa (Vācija) u. c. aizrobežu komponistu opusi. Regulāri plūkti lauri pašmāju dziesmu karos un visprestižākajos starptautiskajos koru konkursos, un, startējot tajos, ne reizi vien Ausma Derkēvica atzīta par labāko diriģenti. Koris “Dzintars” Ausmas Derkēvicas vadībā ierakstījis neskaitāmas skaņuplates un vairākus kompaktdiskus (kopā ar I. Galanti, A. Bigaču, D. Kalniņu, T. Deksni, A. Kalēju, A. Viļumani u. c.).

“Dzintars” koncertējis Eiropā, ASV un Japānā.

Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija” pavadītie gadi (1969 – 1989) tandēmā ar diriģentu I. Cepīti deva korim plašu publicitāti, spēku un labskanīgumu vokāli simfoniskās mūzikas atskaņošanā. Koris kļuva par pieprasītāko dziedātāju vienību vokālsimfoniskos projektos, sadarbojās ar visiem izcilākajiem orķestriem Maskavā, Ļeņingradā u. c. pilsētās un to diriģentiem, saņēma jaundarbu pirmatskaņojumu pasūtījumus.

Par mūža ieguldījumu un sasniegumiem atskaņotājmākslā Ausma Derkēvica apbalvota ar Latvijas Lielo mūzikas balvu `94. 1995. gadā - ar augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

A.Derkēvicas vārds ir saistīts ne tikai ar izcilu atsevišķu māksliniecisko kolektīvu darbību, bet jo īpaši novērtējams viņas devums Latvijas sieviešu koru attīstībā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form