Ar masīvāku piepulējumu. 'Carnival Youth' albuma 'Good Luck' apskats
Foto: Publicitātes attēls/Filips Šmits

Kauperbrāļi Edgars un Emīls kopā ar taustiņdžeku Robertu Vanagu turpina uzsākto ceļu kalnup pa Eiropas indie poproka slidenajām kāpnēm un vēl paši sev veiksmi 16. augustā dzimšanas dienu svinošajā ceturtajā albumā "Good Luck". Šoreiz ar pamatā masīvāku skanējumu un producējumu.

Pirmais, kas ieduras ausīs pēc albuma noklausīšanās, ir izteiktu hitu trūkums. Dziesmas ir melodiskas, pie atkārtota radio drillējiena vairākas noteikti minētajās ausīs arī iedurtos, kā tas būtībā arī noticis ar singlu "Boys Do Cry", taču nav tādu uzreiz-hitu, kas popžanrā tomēr ir izšķiroši svarīgi. Tas nenozīmē, ka tāpēc slikti varētu veikties pašam albumam, lai arī garo dziesmu apkopojumu laiks vismaz "Carnival Youth" mērķauditorijā it kā ir pagājis, visiem gribot savās austiņās ātri pārslēgt tikai singlus, singlus un vēlreiz singlus.

"Karnivāļi" tomēr rūpīgi turas arī pie albuma formāta, turklāt piedomājot pie dziesmu kopā turēšanās un konceptuālās sajūtas. Ir gan spēcīgas aizdomas, ka šajā lietā vainīgs latvju poproka pelēkais kardināls Gatis Zaķis, kurš patiesībā šajā ierakstā uzskatāms par vēl vienu grupas dalībnieku. Kopā braukts uz "Red Bull" sagādāto studiju Brazīlijā, kopā pastrādāts pie ieraksta mikrofoniem tepat Rīgā, kopā saspēlēts vairākās albuma dziesmās...

Zinoši un varoši producenti mūsdienu popmūzikā nav nekas slikts vai neparasts, taču tas rada konkrēta nospieduma sajūtu, un šķiet, ka šī ir tā reize, kad Gatim gluži nav izdevies palikt neitrālā pozīcijā. Galvenais uzsvars, protams, joprojām ir uz grupas džekiem, taču jaunās dziesmas izklausās nedaudz "instrumentīgi" uzpumpēti, brīžiem it kā eksperimentāli, bet mazliet pārsarežģīti un vairs ne tik dauzonīgas kā iepriekš. Ar dažādiem smagumiem apkarināts arī potenciālais hits "Baby", kam sākotnēji noteikti tapa daudz vienkāršotāka versija. Ir gan arī noslēdzošais un negaidīti atsvaidzinošais "Side by Side", kam nāk par labu Andra Sējāna aranžētais stīgu kvartets, lai arī tas "Carnival Youth" skanējumu padarījis vēl vairāk piesātinātu un masīvāku.

Savu monumentālo nospiedumu albumā noteikti atstājis arī tā miksētājs – ASV francūzis Nikolā Vernjē, kurš pat saņēmis "Grammy" balvu par darbu pie "The War on Drugs" albuma un sastrādājies ar vēl citām amerikāņu indie zvaigznēm – tādām kā "Deerhunter", "Animal Collective" un "Dirty Projectors", un varbūt arī megapieredzējušais skaņas gala apstrādes veicējs amerikāņu septiņdesmitgadnieks Gregs Kalbi, kurš vēl šogad saņēma "Grammy" par darbu pie popkantri dziedātājas Keisijas Masgreivsas albuma, bet daudz strādājis ar visdažādākos stilus pārstāvošiem māksliniekiem, tostarp Džonu Lenonu, Bobu Dilanu un "The Strokes".

Visam iepriekš nosauktajam it kā vajadzētu pamatīgi celt jaunā diska/plates tirgus potenciālu, kas, visticamāk, tā arī ir, bet, raugoties no tīri melomāniska aspekta, šī nopulētā perfekcija mazliet slīd garām kā nupat iegādāts ātrvilciens, kuram vēl nav savu stāstu un nostalģijas. Turpinot strādāt pareizajās popindustrijas sliedēs, "Carnival Youth" noteikti ik pa laikam pamanīs te vienā, te otrā stacijā, taču prasās pēc hitiem. Ar pārējo džekiem viss, kā izskatās, ir vislabākajā kārtībā.

Visticamāk, tā tas būs arī rudenī gaidāmajā koncertturnejā pa Eiropas valstīm, kuru sarakstā novembrī vairākkārt ieraugāma arī Latvija. Varbūt pēc šī ir jēga izdot, piemēram, akustisku minialbumu, kas ļautu totālā priekšplānā atkal nonākt pašam vēl gluži jauno džeku trio?

Source

Tags

Carnival Youth recenzija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form