Arī popzvaigznes ir cilvēki: rūgtās mācības no Britnijas Spīrsas traģēdijas

Mēs visi zinām, ka miljonu pielūgtiem skatuves elkiem dzīve aiz priekškara bieži mēdz būt asarām slacīta un ne mazāk sūra kā "vienkāršajiem ļaudīm". Taču sabiedrības attieksme pret šādām traģēdijām bieži izspēlē dīvainus jokus – trūkumcietējam mēs jūtam līdzi un ziedojam, tikmēr par bagāto un vareno postu nereti atļaujamies pasmīkņāt. Hrestomātisks gadījums ir amerikāņu popzvaigznes Britnijas Spīrsas privātās dzīves traģēdija, kas pirms 13 gadiem nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā un rezultējās ar skarbu tiesas lēmumu viņu pakļaut pilnīgai tēva aizbildniecībai. Šodien Britnija beidzot ir atguvusi brīvību, taču vai pasaule tāpēc ir kļuvusi labāka?

Aizbildniecība ir Britnijas traģēdijas pamatīgi ieilgusi kulminācija, taču pirmsākumi meklējami krietni senākā pagātnē – patiesību sakot, līdz ar Britnijas Spīrsas kļūšanu par superzvaigzni vēl tīņa vecumā 90. gadu beigās. Britnijas stāsts piepeši ir “atvēris acis” visiem iesaistītajiem – bijušais Britnijas draugs Džastins Timberleiks un lērums komiķu, raidījumu vadītāju, žurnālistu un citu slavenību, kuru darbības savulaik pazemojušas Britniju vai vismaz nostādījušas neērtā stāvoklī, raksta sirdsšķīstas atvainošanās sociālajos tīklos, bet mediji nododas nemitīgai pašsaustīšanai un “pelnu kaisīšanai” sev uz galvas par to, kā paši ņēmuši aktīvu dalību Britnijas publiskā tēla nomelnošanā.