'Baltā apkaklīte' atvaļinājumā. Viestura Buivida 10 Top 10 – 'Blur'
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Jau pagājušajā vasarā "Delfi" lasītājiem bija iespēja iepazīties ar Viesturu Buividu – kaislīgu rokmūzikas cienītāju, kurš līdzās ikdienas darbiem atrod laiku ne tikai to rūpīgi klausīties, bet arī par to rakstīt. Viesturs ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt… Par laimi laikmets atļauj šai rokmūzikas aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Šī ir Viestura Buivida 10 Top 10 otrā sezona "Delfi". Ar viņa atļauju publicējam 10 topu sēriju. Sestais rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Blur".

Man bija 17. Bija tik forši, ka visā, ko tālāk rakstīšu, nav nekā objektīva.

Deviņdesmitie. Amerikas rietumu krasts ir nosējis pasauli ar speķainām matu pinkām un rūtainiem flaneļa krekliem (aka grandžs). Visam komplektā mirdz "R.E.M.", dārd "Metallica" un klipiem tankkuģus īrē "Guns N' Roses".

Angļiem turpretī ir "Def Leppard" un Fils Kolinss. Tāds patukšs zārks.

Un tad dažu sezonu laikā teju valstiskā līmenī rodas vispārējs subkultūras fenomens, ko nosauc par "Cool Britania". Planēta pēkšņi fano par "Trainspotting" un Gaju Ričiju, uz džinsu jakām parādās britu karogi un Tonijs Blērs oficiālā pieņemšanā ielūdz Noelu Galaheru.

Mūzikā to visu iekurina to "The Stone Roses" 1989. gadā ar savu debijas plati, savukārt vienu pagali pēc otras klāt met "Suede", "Pulp", "Oasis" un arī mūsu šodienas varoņi "Blur". Likumsakarīgi šīs četras grupas arī tiek nosauktas par britpopa BIG4. Kas īpatnēji – slavenāko britpopa dziesmu jeb himnu "Bitter Sweet Symphony" radījusi piektā apvienība "The Verve".

Katrai no apvienībām savs stāsts, ko reiz izrunāsim. Šobrīd, pēc 20 gadiem visspožākās panākumu pogas ir Londoniešiem "Blur". Tad nu par viņiem.

Galvenie pieturpunkti ir pieci:

1. Apvienība rodas ap 1988. gadu. 1990. gadā tā izdod savu debijas dziesmu "She's So High".
2. 1995.gada augustā kulminē britpops – vienā dienā tiek izdoti "Oasis" un "Blur" singli, iegūstot nosaukumu "The Battle Of Britpop". Abas grupas ir slavas zenīta zenītā. "Blur" ar savu "Country House" uzvar. Vismaz tai nedēļā.

3. Pēc britpopa cīņām "Blur" dodas arvien interesantākas mūzikas meklējumos, kas, domājams, joprojām ir pamats viņu ilgtspējai.

4. 2002.gadā grupu pamet lielā atslēga – ģitārists Greiems Koksons. "Blur" piebeidz un izdod plati "Think Tank" jau bez viņa. Nedaudz pamīņājušies, visi ņem garāku pauzi.

5. 2008. gada decembrī "Blur" paziņo par apvienošanos un zibenīgi izpārdod divus neaprakstāmus koncertus - 2. un 3. jūlijā, Londonas Haidparkā. Kopā ir stipri virs 100k laimīgo parka apmeklētāju un izskatās, ka vīri ir tā kārtīgi atgriezušies. Tas viss baudāms DVD "No Distance Left To Run".

Redzēju viņus 2013. gada vasarā Budapeštā. Labi saprotot, ko saku, droši saku – viens no labākajiem manas dzīves končiem. Neobjektīvi.

Pirms ejam pāri dziesmām, gribu atzīmēt vienu vīru - izcili harismātiskā grupas fronte, multitaskers Deimons Albarns. Vienlaicīgi var parādīties šovasar festivālā gan kā "Blur", gan kā "The Good, the Bad & the Queen" (ir tāda supergrupa), gan kā Deimons Albarns. Un vēl neparādīties un parādīties vienlaikus kā "Gorillaz". Superdarbīgs, superprātīgs un superdulls vienlaikus. Un tas koncertu draivs, ko viņš šķaida...

Trīs plates tā arī palika ārpusē. Īpaši pie desmitnieka robežas mīņājās "For Tomorrow" un "Out Of Time". Netika arī "There's No Other Way", "End Of The Century", "This Is a Low" un mana koledža "On Your Own".

Tags

Blur
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form