'Baltā apkaklīte' atvaļinājumā. Viestura Buivida 10 Top 10 – 'Franz Ferdinand'
Foto: Vida Press

Jau pagājušajā vasarā "Delfi" lasītājiem bija iespēja iepazīties ar Viesturu Buividu – kaislīgu rokmūzikas cienītāju, kurš līdzās ikdienas darbiem atrod laiku ne tikai to rūpīgi klausīties, bet arī par to rakstīt. Viesturs ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt… Par laimi laikmets atļauj šai rokmūzikas aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Šī ir Viestura Buivida 10 Top 10 otrā sezona "Delfi". Ar viņa atļauju publicējam 10 topu sēriju. Desmitais (līdz ar to arī pēdējais) rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Franz Ferdinand".

Šis gadsimts sākās ar dažnedažādu stilu pārkvalificēšanos. Parādījās postpanki, garāžroka atdzimšana, pankblūzs un pat densroks. Lielākajai daļai no tiem kopēja bija vēlme iemērkt roku piemirstajā panku mērcē un uztriept paviršāku un dauzonīgu pleķi uz lēta molberta. Ilgtspējīgākais tā piemērs ir Džeks Vaits ar savām grupām, no kurām skaļākā ir "The White Stripes". Grūti pat iedomāties, ka vēl pirms 20 gadiem nekā no tā visa nebija.

Britos arī sarādās pulks mūziķu, kas bija labs fons hipsteru nākšanai pie varas. Šobrīd gan lielākā daļa vairs nav uzmanības centrā un festiņos spēlē pa dienu vai agrā pievakarē.

Starp visiem viņiem man vienmēr īpaši likušies "Franz Ferdinand". Džeki grupu uztaisīja jau būdami vecumā virs 30. Tas ir briedums, kad lielākai daļai mākslinieku vairs nav īsti ko teikt.

Grupas burvība slēpjas balansā starp nopietnu rokmūziku un nemitīgu satīru – katrā kustībā un grimasē. Lielākais "Franz Ferdinand" pārdzīvojums man bija 2012. gadā Polijā, kad viņi hedlainoja "Opener" festivālu. Iznāca uz skatuves četri džeki Jēlas džemperīšos vai biksēs rūpīgi sabāztiem krekliem, komiskām sejas izteiksmēm un ar augsti pakārtām ģitārām un… noblieza kārtīgu, smagu rokkoncertu. Tik jaudīgu un lielu, ka es pēc koncerta čomam teicu: ""Metallica", kas "Metallica"". Un nav runa par rifiem, bet par patērētajām kalorijām (nejaukt ar uzņemtajām).

Viņi izdeva brīnišķīgus trīs pirmos albumus, par kuriem saņēma kritikas un arī tautas mīlestību. Pēdējie ir rāmāki, kā jau tas ierasts. Ievērības cienīgs ir priekšpēdējais, uztaisīts kopā ar grupu "Sparks". Nu tā, ka visa plate kopā uztaisīta. Bet par to vēlāk.

Ja vēl domā par došanos uz Viļņu, tad viņi noteikti ir tā vērti. 17. jūlijā "Franz Ferdinand" muzicēs Lietuvas galvaspilsētas Botāniskajā dārzā. Es laižu.

Topā aptverti visi albumi, izņemot jaunāko. Neesmu pagaidām sajutis. Jāpagaida.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form