Foto: Vida Press
Jau pagājušajā vasarā "Delfi" lasītājiem bija iespēja iepazīties ar Viesturu Buividu – kaislīgu rokmūzikas cienītāju, kurš līdzās ikdienas darbiem atrod laiku ne tikai to rūpīgi klausīties, bet arī par to rakstīt. Viesturs ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt… Par laimi laikmets atļauj šai rokmūzikas aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Šī ir Viestura Buivida 10 Top 10 otrā sezona "Delfi". Ar viņa atļauju publicējam 10 topu sēriju. Desmitais (līdz ar to arī pēdējais) rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Franz Ferdinand".

Šis gadsimts sākās ar dažnedažādu stilu pārkvalificēšanos. Parādījās postpanki, garāžroka atdzimšana, pankblūzs un pat densroks. Lielākajai daļai no tiem kopēja bija vēlme iemērkt roku piemirstajā panku mērcē un uztriept paviršāku un dauzonīgu pleķi uz lēta molberta. Ilgtspējīgākais tā piemērs ir Džeks Vaits ar savām grupām, no kurām skaļākā ir "The White Stripes". Grūti pat iedomāties, ka vēl pirms 20 gadiem nekā no tā visa nebija.

Britos arī sarādās pulks mūziķu, kas bija labs fons hipsteru nākšanai pie varas. Šobrīd gan lielākā daļa vairs nav uzmanības centrā un festiņos spēlē pa dienu vai agrā pievakarē.

Starp visiem viņiem man vienmēr īpaši likušies "Franz Ferdinand". Džeki grupu uztaisīja jau būdami vecumā virs 30. Tas ir briedums, kad lielākai daļai mākslinieku vairs nav īsti ko teikt.

Grupas burvība slēpjas balansā starp nopietnu rokmūziku un nemitīgu satīru – katrā kustībā un grimasē. Lielākais "Franz Ferdinand" pārdzīvojums man bija 2012. gadā Polijā, kad viņi hedlainoja "Opener" festivālu. Iznāca uz skatuves četri džeki Jēlas džemperīšos vai biksēs rūpīgi sabāztiem krekliem, komiskām sejas izteiksmēm un ar augsti pakārtām ģitārām un… noblieza kārtīgu, smagu rokkoncertu. Tik jaudīgu un lielu, ka es pēc koncerta čomam teicu: ""Metallica", kas "Metallica"". Un nav runa par rifiem, bet par patērētajām kalorijām (nejaukt ar uzņemtajām).

Viņi izdeva brīnišķīgus trīs pirmos albumus, par kuriem saņēma kritikas un arī tautas mīlestību. Pēdējie ir rāmāki, kā jau tas ierasts. Ievērības cienīgs ir priekšpēdējais, uztaisīts kopā ar grupu "Sparks". Nu tā, ka visa plate kopā uztaisīta. Bet par to vēlāk.

Ja vēl domā par došanos uz Viļņu, tad viņi noteikti ir tā vērti. 17. jūlijā "Franz Ferdinand" muzicēs Lietuvas galvaspilsētas Botāniskajā dārzā. Es laižu.

Topā aptverti visi albumi, izņemot jaunāko. Neesmu pagaidām sajutis. Jāpagaida.

10. "The Fallen" (2006. "You Could Have It So Much Better")

Liela daļa 10 TOP 10 pārstāv ansambļa pirmos sešus gadus, tai skaitā šī dziesma. 2006. gadā grupa izdeva otro plati, kas godam turējās blakus debijas albumam un lielā mērā to pat pārtrumpēja. Vismaz komerciāli noteikti.

"The Fallen" ir viens no četriem albuma singliem un ir tā ievaddziesma. Klips nav tik atraktīvs, kādus mums ierasti piedāvā "Franz Ferdinand", tomēr grupas dinamiku tur jūt pietiekami labi.

9. "Ulysses" (2008. "Tonight: Franz Ferdinand")

"Ulysses" ir jau nākamā albuma ievaddziesma. Vispār iznācis tā, ka no 10. līdz septītai vietai topā ir dažādu albumu ieddziesmas.

Lai arī ritma sekcija ir mierīga, basa burvība spēj no šī miera izspiest visu iespējamo draivu. Rezultātā tā ir viena no enerģiskākajām grupas dziesmām.

8. "Right Action" (2013. "Right Thoughts, Right Words, Right Action")

Ceturtās plates ievaddziesma. Pozitīvisma esence pielej jūsu austiņas, mašīnu vai virtuvi ar sestdienas lielizmēra sauli un ļauj dienai noskaņoties, gluži kā visbaltākajā brokastu pārslu reklāmā.

"Come home, practically all is nearly forgiven."

7. "Johnny Delusional", FFS aka "Franz Ferdinand & Sarks (2015. "FFS")

Un te nu es gribu nedaudz uzkavēties. (Šī, protams, ir piektās plates ievaddziesma)
"Sparks" ir amerikāņu duets, kas pastāv jau kopš septiņdesmito gadu sākuma. Tas nekad nav bijis meinstrīma zvaigžņu statusā, bet vienmēr ir uzskatīts par sava veida kulta ansambli. Mūsu paaudzei tas palicis atmiņā ar 1994. gada dziesmām "Now That I Own The BBC" un "When Do I Get To Sing "My Way"". Muzicēšanas stils ir tikpat vienkāršs cik savdabīgs. Katrā ziņā tas noteikti nav līdzīgs mūsu "Franz Ferdinand".

Tai pat laikā abas grupas šad un tad karjeras laikā ir uzspēlējušas kopā. Un tad, beidzot, 2014.gadā nolēmuši kopā ierakstīt veselu albumu. Pilnu albumu kopā – "Franz Ferdinand" un "Sparks". Nosaukums projektam un arī platei – FFS. Šeit nu par ideju un drosmi vien jādod 10 balles. Es pat neatceros, kad tik dažādas grupas kopā radītu veselu albumu un brauktu tūrē. Vienīgi savulaik "Anthrax" un "Public Enemy", citus neatceros.

Turklāt plate ir tiešām gaumīgs (ļoti gaumīgs) mākslas darbs ar 12 oriģinālām kompozīcijām. Un katrā dziesmā ir balanss starp abu grupu muzikālajiem rokrakstiem. Topā esmu ielicis skaļāko radio singlu "Johnny Delusional".

6. "Walk Away" (2005. "You Could Have It So Much Better")

Dziesma man iespiedusies atmiņā ar atraktīvo videoklipu. Otrās plates otrais singls. Viegls minors kombinācijā ar satīru.

5. "This Fire" (2004. "Franz Ferdinand")

Te nu mēs nonākam pie ansambļa debijas plates "Franz Ferdinand", kas teju visa ir mākslas darbs. Pilna enerģijas, tam laikam jaunas noskaņas un lipīgu dziesmu.
Kad minēju par "Metallica" cienīgu draivu koncertā, es atceros tieši šo dziesmu. Noslēdzošais pirmā albuma singls ierasti ir arī koncerta kulminācija un fināls. Kad to pirmo reizi piedzīvoju, atceros daudzdesmit tūkstošu fanu jūru, kas emocionāli burtiski liesmoja un bija gatavi ar savu trakošanu panākt milzu zemestrīci. Iesaku izmēģināt.

4. "No You Girls" (2009. "Tonight: Franz Ferdinand")

Pēdējais viņu komerciāli veiksmīgais singls, trešās plates skaļākā dziesma.
Dziesma parādījās "Apple iPod" (bija tādi) reklāmā. Smieklīgi asociācija – dziesma šķiet vēl relatīvi svaiga, tai pat laikā produkts jau aizvēsturisks.

3. "The Dark Of The Matinee" (2004. "Franz Ferdinand")

Mans personīgais "Franz Ferdinand" favorīts. Koncertos vienmēr rada fanu sajūsmu un pietiekami lielu enerģijas apmaiņu ar publiku.

Ļoti lipīgs un enerģisks gabals, bieži ir koncertu atklāšanas vai mūžīgā otrā dziesma. Info – mūziķi mēdz koncertus atklāt ar, piemēram, vienmēr jaunā albuma ievaddziesmu, bet tālāk regulāri tūri no tūres turpināt ar jau ierastāku secību. Bet nu tā cita tēma.

Dziesmā pieminēta iedomāta saruna ar vienu no britu slavenākajām ētera personībām – nu jau aizsaulē aizgājušo Teriju Voganu.

2. "Take Me Out" (2004. "Franz Ferdinand")

Man personīgi nekad nav bijuši saprotami šīs dziesmas milzu panākumi. Šī ir viņu populārākā, mīlētākā, spēlētākā un koncertos gaidītākā dziesma. Faktiski arī nodrošināja grupas izlaušanos radio rotācijā un visur citur tālajā 2004. gadā.

Dziesma pēc ievada netipiski nomaina gan melodiju un ritmu. Koncertos šo ievadu kārtīgi iestiepj ar giču un bungu šķīvi. Tā ilgi un meistarīgi. Un tad jau ļauj publikai sākt savu ierasto vertikālo kustību.

1. "Do You Want To" (2005. "You Could Have It So Much Better")

Kad pirmais albums bija izšāvis visu pulveri, atceros, kā gaidīju un baidījos, kas nu būs. Noturēs savu latiņu?

Un tad atskan šis. Un ja vēl pirmās 20 sekundes tu ar nopietnu seju tēlo "kas tas tāds?", tad tālāk tā pati seja velkas smaidā un kāja sāk sist kičīgo "tu-tu tu-tururu-ruru".

"Franz Ferdinand" pēc lielās izlaušanās ieskrēja studijā un spēja radīt ne tikai labu turpinājumu, bet plati, kas viņus nolika uz nākamā plaukta.

"You lucky, lucky, you're so lucky!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!