Ja katram deviņdesmito gadu britu spīdeklim iedotu savu raksturlomu, tad "Oasis" ar futbola bumbu sistu logu rūtis, "Supergrass" kāptu uz dārznieka šļūtenēm, "Blur" augstskolas auditorijā mētātu papīra lidmašīnas, "Massive Attack" pagrabā kaut ko ķīmiķotu un "Pulp" vienatnē lasītu.
"Suede" būtu vienīgie, kas dziedātu zem balkona serenādes.
Britpopa lielā četrinieka samtainākais gals. Vai, burtiski tulkojot, zamšainākais. Domāju, ka pie vainas tam ir Breta Andersona brīnišķīgais vokāls, kas tiešām skan. Karjeras sākumā ansamblī bija divi līderi – otrs bija daudzsološais ģitārists Bernards Batlers, kas otrā albuma tapšanas laikā iekšējo nesaskaņu dēļ no grupas aizgāja. Lai arī valda viedoklis, ka viņa ģenialitāte ir atslēga "Suede" panākumiem deviņdesmitajos, man tam ir grūti piekrist.
Pirmie divi albumi top 1993.un 1994.gadā, abi vairāk ir kulta statusā, īpaši jau nu pirmais. Trešā plate "Coming Up" iznāk 1996.gadā, pašā "Cool Britania" zenīta un atnesŠuede piecus (!) Apvienotās Karalistes Top 10 singlus. Trīs no šiem hitiem ir manā šīsdienas 10 Top 10. Vispār grupas lielākie komerciālie panākumi bija jau pēc Bernarda Batlera aiziešanas 1994.gadā.
Pateicoties laikam Radio SWH, ceturtais albums "Head Music" ir mans favorīts, lai arī ir grupas straujā rietā sākums. Kritiķu pelts un komerciāli mazāk veiksmīgs, tas joprojām spēja uzrāpties uz pirmo vietu britu topā. Bet nu pašā grupā tas viss krietni pabojāja noskaņojumu, un SUEDE spēja saņemties tikai uz vēl vienu plati "A New Morning".
2002.gadā "Suede" pajūk uz astoņiem gadiem. Pa šo laiku iznāk projekta "The Tears" plate, kas ir abu seno biedru sadraudzības albums. Kopā tajā atkal spēlē Brets Andersons un Bernards Batlers. Plate, starp citu, forša. Iesaku.
Kopš apvienošanās 2010. gadā "Suede" radījuši trīs jaunus albumus, kas visi ir daudzmaz tautas un kritiķu atzīti un ar samērā labiem komerciāliem panākumiem. Bet nu atkārtot to spalgo deviņdesmito gadu dzirksteli viņiem nav izdevies, tādēļ arī mans desmitnieks pārstāv tikai pirmās piecas plates.
10. "Can't Get Enough" (1999. "Head Music")
Man personīgi vienmēr ļoti patikusi enerģijas un dinamikas dēļ. Labs pavadonis pie autostūres. Dziesma iezīmēja beigu sākumu, iznākdama kā pēdējais singls no 1999. gada plates un nespējot vairs neko komerciāli parādīt. Bet draivs labs arī pēc 19 gadiem.
9. "Positivity" (2002. "A New Morning")
Šī nu ir viņu pati pēdējā lielā dziesma. Pirms izjukšanas iznāca plate "A New Morning" ar visai cerīgu pirmo singlu. Atceros, kā ar lielu nepacietību gaidīju, kad kāds Artis Volfs to savā radio prezentēs. Tā nu sanāca, ka ar šo singlu arī viss lielais panākums beidzās.
Bet nu plūstošais skanējums ļoti pastiprina viņu lomu zem balkona ar rozēm un ģitāru. Būs tālāk vēl.
8. "Trash" (1996. "Coming Up")
Slavenākās plates pirmais singls, kas ir komerciāli visveiksmīgākā viņu dziesma. Grupa tai nedēļā sacentās ar "Spice Girls" "Wannabe". Bija toreiz laiki.
Vienmēr domāju – kāda nez Bretam Andersonam bija sajūta? Aiziet no blices galvenā nošu smadzene un līderis, bet tu ņem un uztaisi bez viņa superalbumu.
7. "She's In Fashion" (1999. "Head Music")
Šī Latvijā bija savulaik ļoti jau nu slavēta dziesma. Un vispār dēļ savdabīgā nosaukuma ir tāda netverami trausla. Var sajust, ka tā tapusi pamatīgi ilgi, slīpēta un slīpēta.
Man vienmēr vairāk uzrunājušas citas albuma dziesmas, tai pat laikā jāatzīst, ka šis darbs ir netipisks un pat drosmīgs, nedaudz "The Velvet Underground" mērcē.
6. "Saturday Night" (1997. "Coming Up")
2002.gadā Jūrmalas smiltīs notika Latvijā tā arī vienīgais Britpop Big 4 pārstāvja koncerts – 28.jūlija vakarā Dzintaru pludmalē spēlēja "Suede". Noskanēja tai vakarā viss (!) šis tops, bija brīnišķīgs (tiesa gan svētdienas) vakars un noslēdzās tas tieši ar "Saturday Night". Kaut kā ļoti tā pēdējā dziesma iespiedusies tēlainā atmiņā.
Koncerta simulācija ir šeit:
5. "Electricity" (1999. "Head Music")
"Suede" spēja ierindoties britu dziesmu desmitniekā ar sešiem singliem pēc kārtas. Pieci bija no 1996. gada plates "Coming Up", sestais bija šis. "Head Music" albuma ievaddziesma un pirmais singls noskaņā visvairāk arī atsaucās uz iepriekšējo plati, lai arī taustiņus jūt arvien spēcīgāk.
4. "The Wild Ones" (1994. "Dog Man Star")
Šī ir mana iepazīšanās ar "Suede". 1994. gada nogalē RBS TV rādīja šo videoklipu un mani ķēra. Klips ir ļoti jaudīgs un arī dziesma ir tik "Sued"iski ēteriska, cik vien iespējams. Pēdējais darbs kopā ar līdzautoru un ģitāristu Bernardu Batleru.
Breta Andersona mīļākā "Suede" dziesma. Laba viņam gaume.
3. "Everything Will Flow" (1999. "Head Music")
Nezinu, kādēļ, bet šis ir mans personīgais "Suede" favorīts. Ļoti labi atceros laiku un (darba) vietu, kur to īsi pirms Millenium rādžiņā klausījos.
Čārti un kritiķi man īpaši nepiekrīt, bet es palieku pie sava. Tik spēcīgi izmantot savu vokālu kopā brīnišķīgi plūstošu un piesātinātu vijoļu&co fonu. Turklāt sajūta paliek, ka Brets Andersons vienlaikus neraud un raud.
2. "Animal Nitrate" (1993. "Suede")
Grupas sākuma perioda skaļākā pietura – pirmās plates "Suede" lielākais panākums. Ansamblī vēl pastāvēja izteikta enerģija ar nepieciešamo cinisma šķipsnu, lai debijas albums tiktu dēvēts par labāko tā laika parādīšanos uz britu skatuves. Platē noteikti vēl iesaku "So Young" un "Metal Mickey".
"Animal Nitrate" atsaucās uz periodu, kad "Suede" bija dzeltenu pieneņu pļava līdz ceļiem un viss lielais un skaistais bija vēl tikai priekšā.
1. "Beautiful Ones" (1996. "Coming Up")
Ieklausieties pirmajās notīs – tā grupā parādās jaunais ģitārists Ričards Oakis. Labs pieteikums, ņemot vērā, ar kādu noskaņu aizgāja iepriekšējais.
"Coming Up" ir viņu veiksmīgākā plate, kurā ir pieci vareni singli – viens par otru labāki. Manā sajūtā tieši "Beautiful Ones" ir "Suede" lieluma un krāšņuma esence. Tajā ir viss – gan skaistums no "Saturday Night", gan "Trash" enerģija un visam pa virsu nepārspējams melodiskums.
To ir iedziedājusi Kima Vailda. Jā, es arī pabrīnījos.
