Nākamā superzvaigzne nāca pasaulē 1960. gada 10. maijā Dublinā, kur pavadīja bērnību un uzauga kopā ar astoņus gadus vecāko brāli. Viņa pirmie muzikālie elki bija Bobs Dilans, Leonards Koens, Deivids Bovijs un Marks Bolans. Tobrīd jaunais Pols Deivids Hjūsons vēl nezināja, ka, skatoties 20. gadsimta rokmūzikas "lielo bildi", viņa grupa būs tajā paša svara kategorijā, kurā iepriekšminētie nošu un teksta meistari.
Kā obligāti minams un liktenīgs Bono biogrāfijas fakts ir skola – Mount Temple Comprehensive School. Tā ir vieta, kurā jaunais cilvēks sastapa ne tikai savu nākamo sievu un bērnu māti Elisoni Stjuarti, bet arī muzikālos domubiedrus – Deividu Evansu, pazīstamu kā The Edge, viņa brāli Diku (grupā spēlēja tikai pašā sākumā), Adamu Kleitonu un Leriju Malenu Junioru. Tas ir 1976. gads un viņiem visiem bija ap 16.
Bono gribēja spēlēt "The Rolling Stones" un "Beach Boys" dziesmas, protams, viņu un biedrus kā visus pusaudžus aizrāva britu pankroks, un viņi ieklausījās arī postpankā ar "Joy Division" priekšgalā, tomēr jauno īru tvēriens izrādījās ambiozāks.
Tā sākas stāsts par grupu, ko šobrīd uzskata par vienu no nozīmīgākajām rokmūzikas apvienībām pasaulē. Turklāt ne tikai muzikālajā ziņā. Ja ir uz šīs planētas grupa, kas uzņēmusies rupora lomu, tad tā ir "U2". Vēsturiska netaisnība Ziemeļīrijā, bads Āfrikā, globālā sasilšana, izglītība ikvienam, patērtētājsabiedrības tukšums – šīs un vēl citas tēmas ir bijuši vadmotīvi "U2" un Bono vēstījumiem koncertos un sabiedriskās aktivitātēs.
Ja vērtējam mākslinieciski, tad Bono un "U2" augstvērtīgākais periods bija 80. un 90. gadi. Dumpīgais patoss un smeldzīgais vēriens uzrunāja personiski un vienlaikus spēja aizraut masas. Tolaik grupa albumu tapšanā sadarbojās ar producentiem Braienu Īno un Denielu Lenuā. Tad iznāca albumi "The Unforgettable Fire" (1984), "Achtung Baby" (1991), "Zooropa" (1993) un, protams, virsotne un leģenda – "The Joshua Tree" (1987).
Mūzikas žurnālists Klāss Vāvere "The Joshua Tree" savā grāmatā "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai" ("Dienas grāmata", 2009) sauc par vienu no 80. gadu nozīmīgākajiem albumiem. Šajā grāmatā viņš iekļāvis arī "U2"albumu "Achtung Baby".
"Organiska blūza elementu un post punk ideju saplūsme, skanējuma smalkās faktūras un dinamika, kā arī Bono ideālistiski kaismīgais vokāls, kurā vēl nav vēlākā manierīguma, – tas viss "The Joshua Tree" mītiskajā atmosfērā un teju kinematogrāfiskā ainaviskumā ievilina pat klausītāju, ko neuzrunā sociālu, politisku un garīgu motīvu piesātināti teksti," grāmatā "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai" raksta Klāss Vāvere.
Savukārt 21. gadsimtā grupas panākumi vairāk mērāmi ar komerciālajām mērauklām – grandiozi šovi, jaunākās tehnoloģijas, pārpildīti stadioni un rekordi ierakstu topos. "U2" joprojām aktīvi koncertē un koncertos pulcē tūkstošiem klausītāju, bet šīs uzstāšanās līdzinās masu dievkalpojumam, kurā galvenais sludinātājs ir grupas līderis Bono.
Ja runājam par 10. maija jubilāru, tad viņš jau kopš grupas pirmsākumiem bijis tās elpa, sirdsapziņa un lielākās daļas tekstu autors. Kopā ar "U2" dažādās kategorijās un dažādos gados saņemtas 22 "Grammy" balvas un daudzi citi apbalvojumi, grupa 2005. gadā uzņemta Rokenrola slavas zālē.
"U2" 2001. gadā saņēma titulu "Dievam līdzīgie ģēniji" (Godlike Genius Award), ko kopš 1994. gada piešķir britu mūzikas medijs "New Musical Express" (NME). 2001. gadā "U2" tika arī pie balvas par mūža ieguldījumu "BRIT Awards" ceremonijā.
"Viņiem ir nevainojama gaume," saņemot NME piešķirto apbalvojumu teicis Bono. Dziedātājam ir visai kritiska attieksme pret plaša patēriņa popmūziku. Taču viņš savos izteikumos par citiem mūziķiem bijis arī pārmēru lecīgs.
Piemēram, uz ievērojamā franču mūzikas žurnālista Miška Asaias (Michka Assayas) jautājumu, ko viņš teiktu "The Beatles" dalībniekiem, Bono atbildējis: "Jūsu dziesmām ir neparastas melodijas, kas ir ārpus konkurences, taču mūsu dziesmām piemīt tāds svars, kāda jūsu nav. Varat to saukt par gravitāciju…" ("Bono: In Conversation with Michka Assayas", 2005).
Ja vēl uzskaitām pagodinošos titulus, tad noteikti jāpiemin, ka Karaliene Elizabete II Bono iecēlusi bruņinieka kārtā, viņam piešķirts Francijas ordenis mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres), bet 2005. gadā respektablais žurnāls "Time" mūziķi nosauca par gada cilvēku pasaulē.
Savu 60. dzimšanas dienu Bono svinēs ģimenes lokā, dosies garā pastaigā, taču šādi viņš vēlējies pavadīt apaļo jubileju arī tad, ja pasaulē nebūtu globālās pandēmijas. To Īrijas sabiedriskajam radio (RTÉ Radio 1) atklājis pats Bono. "Tāds kā neliels svētceļojums kopā ar ģimeni." Bono ir precējies ar skolasbiedreni Alisoni Stjuarti (pēc laulībām Hjūsone) – īru uzņēmēju un sabiedrisko aktīvisti. Abiem ir četri bērni. No atvasēm zināmākie ir Īva Hjūsone (Eve Hewson, 1991) – kino un televīzijas aktrise, bet dēls Elaidža Hjūsons (Elijah Hewson, 1999) ir grupas "Inhaler" solists.
"Cilvēki šodien atsakās no daudz vairāk nekā tikai dzimšanas dienas svinības, padomājiet par tiem, kuri atceļ kāzas, nevar rīkot bēres. Esmu pateicīgs vienkārši būt šeit. Esmu patiešām pateicīgs cilvēkiem, kuru dēļ esmu tur, kur esmu, esmu pateicīgs grupai un grupasbiedriem, kā arī šai zemei, kas deva "U2" lielisku mūžu un ļauj mums būt noderīgiem šajā laikā," RTÉ Radio 1 pirms jubilejas sacīja Bono.
Kā intervijā atklāj dziedātājs, viņš sociālās distancēšanās laikā lasa, raksta, veido sarakstu ar cilvēkiem, kam piezvanīt, veido dziesmu pleilistes – piemēram, top 40 ar savām mīļākajām īru dziesmām – no "Fontaines D.C", Šeina Makgovana, "Thin Lizzy", Demjena Raisa un citiem. Tāpat viņš stāsta, ka klausās Andrea Bočelli, Džoniju Kešu, Elvisu Presliju un Billiju Eilišu.
"Izolācijas laiks ir nācis mums par labu, mēs joprojām viens otram patīkam un vēlamies būt viens otra kompānijā," tā par savu dzimšanas dienu kopā ar ģimeni stāsta Bono.
