Par godu Latvijas Radio kora (LRK) 80. jubilejai 17. oktobrī Cēsīs un 30. oktobrī un 3. decembrī Rīgā skanēs trīs dažādas koncertprogrammas, portālu "Delfi" informē LRK pārstāve Indra Vilipsone.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

17. oktobrī koncertzālē "Cēsis" Latvijas Radio koris mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos latviešu kora mūzikas klasikai veltītu programmu "Diena aust", 30. oktobrī Rīgas Svētā Jāņa baznīcā klausītājiem būs iespēja vērtēt LRK gadiem koptā cikla "Sakrālie dziedājumi'' jauno koncertprogrammu, ko iecerējis un īsteno diriģents Kaspars Putniņš, bet 3. decembrī Rīgas Domā izskanēs centrālais jubilejai veltītais koncerts – "Jubilejas mesas" pirmatskaņojums. Mesai mūziku komponējuši Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons un Andrejs Selickis, garīgās mūzikas darbā skanēs jau sacerēti Pētera Vaska un Artura Maskata opusi. Iestudējuma idejas autors un mākslinieciskais vadītājs ir Sigvards Kļava, režisors Roberts Rubīns.

LRK jubilejas koncerts "Diena aust"

Pirmais LRK jubilejas koncerts izskanēs 2020. gada 17. oktobrī koncertzālē "Cēsis". Kā raksta koncerta organizatori, nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma "Diena aust" simboliski met tiltu gan uz Latvijas Radio kora pirmsākumiem, gan izgaismo latviešu kormūzikas klasiku. "Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu – no niansēti apdziedāta saullēkta līdz iejūtīgi izgleznotam rāmam vakaram un naksnīgiem sapņu tēliem, bet arī izgaismo tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumu," raksta kora pārstāvji.

Būtiska loma to atklāsmē ir arī tēlainajām vārsmām, kas uzrunājušas mūsu klasiķus. Aspazijas bagātīgajā daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš ("Vasaras vakars") un smalkais liriķis Emīls Dārziņš ("Ciānas bērni", "Sapņu tālumā"), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu ("Ja uz Betlēmi es ietu"). Latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas ("Bērzs rudenī"), Teodora Zeiferta ("Saule austrumos") un Jāņa Esenberģa ("Diena aust") vārdiem, bet romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka ("Mūzai") un Kārļa Ieviņa ("Zilie sapņu kalni") dzejas rindām. Impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli "Kad nakts", savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem.

LRK jubilejas koncerts "Sakrālie dziedājumi"

2020. gada 30. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs LRK jubilejas koncerts "Sakrālie dziedājumi". Diriģenta Kaspara Putniņa koncertcikls "Canti Sacri" arī ir viens no LRK jubilejas gada akcentiem.

"Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē Putniņš.

Koncerta galveno ideju raksturo vārdi: "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā" (Rom. 12:2) – šie vārdi ir Krista Auznieka jaunā darba "Sensus" pamatā. Patiesa jēga ir tām lietām un notikumiem, kas mūs pārvērš, atjauno prātu, ienes gaismu mūsu dzīvē. Tieši par šādām tēmām programmā iekļauti vēl divi latviešu jaundarbi – Mārtiņa Viļuma "Lux aeterna" un Santas Ratnieces "Nunc dimitis". Garīgo dziedājumu programmās vienmēr ir saruna starp dažādu laikmetu komponistu darbiem. Šoreiz jaunā latviešu mūzika skanēs kopā ar darbu, kas esot izglābis polifonas, oriģināli komponētas mūzikas klātbūtni Rietumu baznīcā. Runa ir par komponista Džovanni Pjerluidži da Palestrina "Pāvesta Marčello mesu" (Missa Papae Marcelli). Mesa tika sarakstīta ap 1563. gadu, kad liela daļa Tridentas koncila dalībnieku vērsās pret daudzbalsīgu, oriģināli komponētu baznīcas mūziku, jo tā pārāk bieži esot pašmērķīga, balstīta populāru dziesmeļu melodijās, bez cieņpilnas attieksmes pret Svētajiem Rakstiem. Pēc Palestrina "Pāvesta Marčello mesas" noklausīšanās tomēr esot kļuvis skaidrs, ka tādu skaistumu, tādu vērtību aizliegt un iznīcināt nedrīkst, ka vaina ir komponistu nevīžībā, jo tie "netop pasaulei līdzīgi, bet, ka tiem jāpārvēršas, jāatjaunojas savā prātā."

LRK jubilejas koncerts "Jubilejas mesa"

Par Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs "Jubilejas mesas" pirmatskaņojums 2020. gada 3. decembrī Rīgas Domā.

Sigvards Kļava atzīmē: "Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gadsimta nošu izdevniecība "Casa Ricordi". Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Džuzepe Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu "Libera me", kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998. gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot 20. gadsimta beigu izcilus komponistus no visas pasaules komponēt "Pasiju 2000" (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa "Deus Passus" (Volfgangs Rīms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaiduļina), "La Pasión según San Marcos" (Osvaldo Golihovs) un "Water Passion after Saint Matthew" (Taņs Duņs). Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – "Jubilejas mesu", kurā tiktu iekļauti latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi vai pasūtīti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta darba daļu.

Kā informē kora pārstāvji, jau sacerēti Pētera Vaska un Artura Maskata opusi, bet jaunas mesas daļas komponēt piekrituši Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Juris Karlsons. Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto "Lūgšanu Latvijai". Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns."

Latvijas Radio kori 1940. gadā dibināja leģendārais Latvijas diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. Laika posmā no 1963. - 1986. gadam, kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis, kam sekoja Juris Kļaviņš (1987.–1992. gads). Kopš 1992. gada ar kori strādā divi diriģenti: mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

Tags

Latvijas Radio koris Sigvards Kļava
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form