Savukārt ikgadējās izzinošās performances, kas notiek sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, notiks Vidzemē un Latgalē – 17. jūnijā Dvietes palienē un 30. jūnijā Burtnieku novada palieņu pļavās. Kā sola rīkotāji, precīzākas vietu koordinātes tiks izsludinātas, tuvojoties pasākumu norisei.
"Sliekas ne tikai "apkopj" augsni, bet arī ir kā barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem, gan mugurkaulniekiem – sākot no mežacūkas, līdz pat cirslim –, gan dažādiem bezmugurkaulniekiem. Vislielākā slieku daudzveidība un kopējais skaits konstatēts upju un ezeru palienēs – mitrājos, kas regulāri pārplūst. Tāpēc "Dabas koncertzāles" 2017. gada koncertu vietas izvēlētas palieņu pļavās. Tajās dzīvo arī apdraudēti putni – ķikuti, kas barojas gandrīz tikai ar sliekām," par šā gada varoni raksta pasākuma veidotāji.
Kā ierasts, pirms muzikālās daļas ikvienam apmeklētājam praktiskā darbībā būs iespēja uzzināt daudz jauna un interesanta par varoni – slieku. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti kopā ar zinātnieku Voldemāru Spuņģi ir izstrādājuši 20 zinātniski interaktīvās izziņas un mākslas darbnīcas, lai pasākuma apmeklētāji iepazītu dižsliekas uzbūvi, dzīvesveidu un nozīmi gan attiecīgajā ekosistēmā, gan cilvēka dzīvē.
Latvijā dzīvo 13 slieku sugas, bet ne visas var sastapt jebkurā augsnē, jo tās ir pielāgojušās jeb specializējušās dzīvei gan smilšainās, gan skābākās, gan trūdvielās bagātās augsnēs. Izrādās, slieka tāpat kā ķirzaka spēj ataudzēt jeb reģenerēt zaudētos ķermeņa posmus, kā arī ļoti interesanti notiek jaunās paaudzes veidošanās, jo sliekas ķermenī ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Sliekas ar savu darbošanos uzlabo augsnē gaisa piekļuvi, bagātina augsni ar barības vielām, virszemē atstājot mazas augsnes "bumbiņas". Iepazīstot dižslieku, varēs iepazīt arī pazemes pasauli – kukaiņus, kāpurus un tārpus. Lai to visu izzinātu gan mazie, gan lielie apmeklētāji varēs veidot, zīmēt, diskutēt, skatīties, līdzdarboties.
Koncerti notiek brīvā dabā, un ieeja ir bezmaksas.
