Foto: Publicitātes foto
Otrdien, 3. decembrī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Fonda rīkots labdarības koncerts "Es nākšu, lai Tu dzīvotu". Koncerts notiks jau otro gadu, un tā mērķis ir vākt līdzekļus metastātiskās melanomas pacientiem un pievērst uzmanību šīs slimības ārstēšanas kritiski zemajam finansējumam Latvijā. Viena no pacientēm ir arī Sondra Zaļupe – ilggadēja LNSO mārketinga vadītāja, tāpēc LNSO šim jautājumam turpina sekot līdzi un iesaistīties.

Kopā ar orķestra mūziķiem koncertā piedalīsies dziedātāji Linda Leen un Daumants Kalniņš, vokālās grupas "Latvian Voices" un "Knīpas un knauķi", pianists Andrejs Osokins, saksofonists Kārlis Vanags, sitaminstrumentālistu ansamblis "Perpetuum ritmico", dejas māksliniece Alise Putniņa, LNSO sitaminstrumentālistu ansamblis un Latvijas Radio bigbenda mūziķi, palīdzot veidā, kas māksliniekiem ir vistuvākais, – uzstājoties. Visi biļešu ieņēmumi tiks novirzīti melanomas pacientu zālēm, tāpēc LNSO Fonds aicina sabiedrību būt aktīvai, vienotai, iesaistīties un ziedot, iegādājoties biļeti uz koncertu, kas solās būt muzikāli krāsains un bagāts. Par to sarunā stāsta arī LNSO Fonda priekšsēdētājs Edgars Saksons.

Edgar, pastāsti, kāpēc LNSO Fonds jau otro gadu rīko šādu labdarības koncertu?

Pirmais koncerts pagājušā gada 1. martā, manuprāt, bija normāla, dabiska reakcija, uzzinot šokējošo ziņu par Sondras stāvokli. Vienas dienas laikā tika pieņemts lēmums rīkot koncertu, lai palīdzētu. Nemāku teikt, vai koncertam bija kāda izšķiroša nozīme, taču tika grozīti likumi un melanomas pacientu zāles valsts sāka apmaksāt. Likās, ka ir sasniegta liela uzvara, taču izrādījās, ka likuma paragrāfos iestrādāts teikums, kurš liedz pieeju apmaksātām zālēm, ja tās slimības laikā tiek mainītas. Tas nozīmē, ka šobrīd viss ieguldītais var izrādīties bezvērtīgs, un būtībā es šo situāciju redzu kā nulles punktu... Šis ir jautājums, kuram pievēršam uzmanību mūsu otrajā labdarības akcijā. Ceru, ka izdosies pievērst lēmējvaras uzmanību un panākt situācijas maiņu uz labu.

Tu esi arī viens no koncerta galvenajiem organizatoriem, kas pulcē kopā māksliniekus un veido programmu. Ko varam tajā sagaidīt?

Koncerts būs gana raibs, kā jau pēc mākslinieku saraksta to var noprast. Būs ansambļi, mazliet džeza, klasikas un dejas. Tas ir kas jauns, Alisi Putniņu pirmo reizi ieraudzīju pirms mēneša LNSO bērnu koncertā, un mani ļoti pārliecināja tas, ko viņa dara uz skatuves.

Vai tev un kolēģiem no orķestra, piedaloties šādos koncertos, nav sajūtas, ka risināt problēmas, par kurām atbildīgi citi – politiķi, lēmumu pieņēmēji?

Tas ir ļoti filozofisks jēdziens, bet šī ir forma, kādā mēs varam palīdzēt. Mēs neesam miljonāri, lai paši varētu uzreiz iedot milzīgas naudas summas, bet šādā veidā, aicinot cilvēkus nākt uz koncertu un sniedzot to, varam palīdzēt. Politiķi vienreiz ir palīdzējuši, skatīsimies, kas notiks tālāk. Man tikai nekad nav bijis skaidrs, kāpēc mums apkārt viss notiek, bet mēs it kā rāpojam nopakaļus abām pārējām Baltijas valstīm. Slēpjamies, nevaram saņemties drosmi un pateikt, kā viss patiesībā ir. Tas izbrīna. Bet, kā mēs labi zinām, šis nav vienīgais tāds gadījums.

Ārvalstīs un jo īpaši populārajā mūzikā tā ir jau ierasta prakse, bet pie mums mākslinieki, īpaši klasiskās mūzikas pārstāvji, nav bijuši īpaši sabiedriski aktīvi, nav iesaistījušies dažādu pilsonisku problēmu risināšanā. Vai tev šķiet, ka tas šobrīd ir mainījies? Vai šodien kultūras pārstāvji ir sasnieguši to līmeni, kad iestājas arī par citām, neaizsargātākām sabiedrības grupām?

Es teiktu, ka šobrīd, ja paskatāmies, kas apkārt notiek, ir ziedošanas kults. "Eņģeļi pār Latviju", tūlīt sāksies arī "Latvijas Radio 5" dzīve stikla namiņā Doma laukumā, ir daudzas labdarības akcijas un koncerti, tik dažādi mērķi, kam aicina ziedot. Rodas sajūta, ka kaut kas nav kārtībā ar sistēmu vai iekārtu, ja visu laiku ir jāziedo cilvēkiem, kam ir kāda veida problēmas. Vai nu mēs tās valstiski neesam apzinājuši, vai vienkārši nespējam risināt. Protams, arī Rietumu pasaulē ir šādas ziedošanas tradīcijas un akcijas, un tas nav nekas slikts, bet nevar uz ziedošanas bāzes risināt valstiskas problēmas. Tas nav pareizi.

Protams, kultūras cilvēkiem ir vieglāk izpausties. Mēs esam mākslinieki, varam nospēlēt, nodziedāt, uzgleznot vai vēl kādā veidā nodot cilvēkiem šo informāciju. Vienmēr pastāvēs jautājums, tieši kam mēs palīdzēsim, par to, vai lauku ciemata iedzīvotājam, kas nav sabiedrībā pazīstams un kam nav populāru draugu, kādreiz būs iespēja lūgt palīdzību, vai mēs par viņa problēmām vispār uzzināsim.

Cilvēkiem ir vieglāk identificēties ar citu problēmām, ja tām ir konkrēta seja, kas šajā gadījumā ir Sondra Zaļupe. Pateicoties viņai, tiek izcelti daudzi melanomas pacienti, kas saskaras ar valsts neapmaksāto zāļu problēmu. Kļūt par kādas problēmas publisko seju noteikti nav viegli, un ne visi to vēlas vai spēj.

Jā, kāds varbūt noiet maliņā, klusi saskumst un nomirst, kāds iet un skaļi cīnās. Sondru par šo cīņu var tikai apbrīnot. Slimība ir skarba – ja tu neko nedari, tas ir pusgads un tevis vienkārši vairs nav. Kā jau runājām preses konferencē, kopš pirmā koncerta ir pagājis gads un deviņi mēneši un Sondra joprojām ir starp mums, un mēs ceram, ka būs vēl ilgi.

LNSO Fonds savu ieguldījumu sabiedrībā sniedz ne tikai ar labdarības koncertiem, bet arī dodot iespēju bērniem no Latvijas reģioniem apmeklēt koncertu ģenerālmēģinājumus. Pastāsti nedaudz par to!

Jā, Iveta Vējone ir mūsu patronese, un šādi labdarības projekti ir ļoti jauki, jo dod bērniem iespēju atbraukt uz Rīgu, klausīties ģenerālmēģinājumu, ir arī ēšana, dažādas aktivitātes ārpus Lielās ģildes. Attālākām skolām atbraukt tādā kuplā skaitā citādi var būt sarežģīti, un tas var arī izrādīties dārgi, bet ar mūsu palīdzību mūzika var sasniegt arī viņu ausis.

Vai, tavuprāt, šāda mākslinieku un arī kolektīvu sabiedriskā, pilsoniskā aktivitāte, iesaistīšanās aktuālu problēmjautājumu risināšanā, labdarība ir mūsu nākotne, prakse, ko turpināt? Nereti mākslinieki vēlas dzīvot tikai savā mākslas pasaulē un neiesaistīties plašākas sabiedrības dzīvē...

Es domāju, ka tas vienkārši ir cilvēciski. Cilvēks kaut kādā brīdī sasniedz briedumu un pārstāj domāt tikai par sevi, saprot, ka jādomā plašāk. Protams, kāds to saprot, kāds ne, par visiem man grūti atbildēt, bet, ņemot vērā, kā mākslinieki atsaucas šim koncertam, šķiet, ka mums šāda pasivitātes problēma nepastāv.

Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiks atrisināta arī šī konkrētā melanomas pacientu problēma, LNSO Fonds turpinās rīkot labdarības koncertus un palīdzēt vēl citiem, kam tas nepieciešams?

LNSO Fonds patiesi cer uz pozitīvu problēmas risinājumu un, protams, turpinās aktīvu darbību labdarības jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!