Lūk, ko raksta Agnese:
"Prāta vētra manā sirdī. Skan pretrunīgi, bet ir patiesība.
Sākšu ar to, ka es nefanoju par šo grupu kopš autiņu vecuma. Manā vēsturē bija daudz ārzemju stāru - Spice Girls, Britnijas un Avrilas Laviņjas laiki - no plakātiem veidotas tapetes, ar smukām bildēm aplīmētas klades un T krekliņi ar smaidīgu elku sejām pāri krūtīm. Bet jaunajos laikos savu vietu pamazām sāka ieņemt nopietnāka attieksme pret to, ko es izvēlos iemīlēt. Prāta Vētra šajā kategorijā ir ļoti apzināta izvēle.
Biļetes uz pirmo koncertu nopirku pirmajā pārdošanas dienā caur e-kasi. Pasākums bija ieplānots kā dzimšanas dienas dāvana manai draudzenei, jo viņa kaislīgi fano par latviešu supergrupu kopš tiem laikiem, kad manu istabas sienu rotāja Britnijas un Avrilas. Sanāca tā, ka uzdāvinot draudzenei, pasniedzu neaizmirstamu dāvanu arī pati sev.
Prātinieki uz skatuves ieradās iespaidīgi un pārliecinoši. Vien pāris viņu uzstāšanās minūtes un mans prāts pilnībā atslēdzās. Noslīpētie vizuālie efekti, mūziķu enerģija, kas izpaudās kā Renāra un pārējo dalībnieku dzīvesprieks un dažādu apdziedāto tēlu atainošana, sirsnīgā, asprātīgā un reizēm arī mazlietiņ skumjā saruna ar skatītāju, izvēlētā dziesmu secība, skatītāju atsaucība... tas viss vienā vienkāršā vārdā- mīlestība.
Nostrādāja 100 %. Nospēlēja uz visām manām emociju gammām. Bija elpu aizraujošs skatītāju kopkoris "Rudens" un "Spogulīt, spogulīt" laikā. Bija mazlietiņ nodevīgs mirdzums acīs instrumentālās dziesmas- veltījuma Mumiņam- laikā. Bija mute vaļā "Manas dziesmas" laikā, vērojot skatītāju "jāņtārpiņu" izrādi ar mobilajiem telefoniem. Bija spīts un sasaiste ar manām personīgajām emocijām, vēlmēm un domām "Colder", "Lapsa", "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas", "Īssavienojums" un "Četri krasti" laikā... un arī "Gara diena" laikā, kas ir viena no mīļākajām dziesmām gan muzikālā pavadījuma, gan teksta ziņā. Bija lepnums par to, ka mums, latviešiem, ir tik talantīga, tik radoša, tik domājoša, tik kvalitatīva un tik pilnīga muzikāla apvienība.
Pēdējā laikā esmu daudz lasījusi arī intervijas ar Renāru Kauperu un pārējiem prātiniekiem. Apbrīnojami cilvēki, tas, ko viņi dara, ir fantastika. Ne tikai mūzikā.
P.S. Varu vēl piebilst, ka aptuveni pusstundu pēc koncerta manu seju rotāja muļķīgs it kā beziemesla smaids. Prāta Vētra nebija nokāpusi no manas iekšējās skatuves. Domāju, ka tik vienkārši es no šīs vētras vis nešķiršos."
Daigas iespaidi par koncertu:
"Sniegotais 10. decembra vakars, Arēna Rīga, tūkstošiem cilvēku atnākuši viena mērķa labā. Lai redzētu Latvijas supergrupu "Prāta Vētra".
Koncerts emocijām pilns. Gan smaids pie labi zināmajām dziesmām '' Četri krasti'' , ''Plaukstas lieluma pavasaris'' (kura bija spējīga piecelt kājās visu arēnu) , gan tikko valdāmās asaras pie ''Spacemuminsh'', gan pārsteiguma brīdis dziesmas ''Īssavienojums'' laikā, gan ģimeniskuma sajūta, jo uz koncertu bija ieradušās arī grupas ģimenes.
Strāvojums, kas plūda no visiem stūriem bija neaprakstāms. Tā labestība, mīlestība, kas plūda no grupas, citur nav sastopama, jo, kura pasaules līmeņa zvaigzne tā spēj savienoties vienā veselumā ar publiku? "Prāta Vētra" neatstrādā koncertus, bet visu, ko dara, dara no sirds. Arī video montāžas dziesmu laikā un apgaismojums bija nostrādāts līdz pēdējai vīlītei.
Neiztika arī bez viesiem, kuru lomā šoreiz iejutās Gustavo, izpildot dziesmu "Tur kaut kam ir jābūt".
Vēl pēc koncerta apkārt valdīja prieks. Visiem seju rotāja smaids, patīkāmi, ka mums ir "Prāta vētra". Paldies Jums!"