'F Art': 'Tie bijām mēs, kas uz ielām kāvās ar miliciju'
Foto: Publicitātes foto

"Nu jā, jā, jā, jā - mēs esam veci, tāpēc gribējām iestiprināties ar tām pašām zālēm, ko lieto "The Rolling Stones", bet tās pārdod tikai uz receptēm, tāpēc jāiztiek ar ūdeni, – teica Horens jau pavisam slapjā kreklā un viņi turpināja vēl kādu brīdi. Lielo atgriešanās koncertu gaidām "Labā dabā", un tad gan jānobliež tā, ka zāle vairs neaug. Aizejiet - tas būs tā vērts!" tā par salīdzinoši kluso 90. gadu sākumā populārās grupas "Fuck Art" koncertu klubā "Nabaklab" augusta sākumā sava "Facebook" profilā rakstīja mūzikas žurnālists Uldis Rudaks.

Grupa festivālā spēlēs jau piektdienas, 5. augusta, naktī. Kas viņi bija toreiz un ar kādām sajūtam uz skatuves kāpj tagad? Aicinām noklausīties radio "NABA" interviju ar "Fuck Art" dalībniekiem Horenu Stalbi un Renartu Braufmani.

Atgādinām, ka festivāls "Laba daba" Līgatnes "Ratniekos" sākas jau piektdien, 5. augustā, bet turpinās līdz pat svētdienai, 7. augustam.

Ar ritmu pret sistēmu

Deviņdesmito gadu sākumā grupas "Fuck Art" parādīšanās pamatīgi satricināja daudzu priekšstatus par Latvijas mūziku. Jaunu, dumpinieciski noskaņotu un izteikti dažādos mūzikas žanros ieinteresētu jauniešu vēlme pretoties sistēmai radīja ko līdz tam nedzirdētu. Šogad grupa ir atkal apvienojusies oriģinālajā sastāvā un Horens Stalbe (vokāls), Renarts Braufmanis (vokāls, ģitāra), Mārtiņš Linde (bungas), Ilvars Zālītis (bass), kā arī Uģis Vītiņš (saksofons, perkusijas) pēc 15 gadu pauzes ir gatavi satikt savus klausītājus. "Tolaik katrs darbojāmies dažādos mūzikas lauciņos un kad parādījās iespēja piekļūt jaunai mūzikai, mēs ļoti daudz no tās iespaidojāmies," atminas Renarts. Sapludinot roku, repu, fanku, regeju un hiphopu, ne mazāk svarīga bijusi arī vēlme parādīt, ka var savādāk, jo apkārt redzamais un dzirdamais mūziķu acīs bija pamatīgi iesūnojis.

1991. gadā grupa "Fuck Art" nofilmēja video klipu dziesmai ''For Black Man Christmas No Weekend'', kas ir pirmais MTV UK rādītais video klips no Latvijas.

Horens piebilst, ka 90. gadu jauniešiem bija raksturīgs dumpinieku gars: "Mēs esam postpadomju paaudze, kas trāpīja pārmaiņu laikos. Tie bijām mēs, kas uz ielām kāvās ar miliciju, gāza apkārt milicijas busiņus un tā bija mūsu ideja, ka šajā sistēmā nevēlamies dzīvot. Mums pašiem šķiet, ka tā ir panku mūzika, vienkārši izsakoties, mēs visi esam no pankiem cēlušies, pēc tam katram paejot savu ceļu. Kā Renarts, piemēram, nonāca pie ska mūzikas, es nonācu pie regeja, Uģis – pie folka un mūzikas komponēšanas dažādos radošos projektos. Katrs mēs jau sākotnēji bijām ļoti dažādi un bijām pārliecināti par savu taisnību." Arī pašreiz grupas dalībnieki darbojas citos muzikālajos kolektīvos, piemēram, grupā "Riga Reggae", kas arī būs dzirdama "Labā dabā".

Dzīvā skanējuma spēks

Pirms festivāla grupas dalībnieki aktīvi nodevušies mēģinājumiem, kas nedaudz kuriozi sākās ar vecā repertuāra restaurēšanu: "Sākās viss ar to, ka katrs meklēja mājās ierakstus, lai varētu saprast, kādas ir dziesmas, cik daudz viņu ir. Pēc tam katrs mājās pildīja mājasdarbu, kopā mēģinājām, bet vēl trakāk bija ar tekstiem. Mēs ar Horenu vairākas reizes vakaros sēdējām mājās un klausījāmies, kas tad tur ir sacerēts, kā tas sasaucas ar šodienu kopā", stāsta Renarts.

Protams, fakts, ka mainījušies arī paši mūziķi, ietekmē dziesmu skanējumu, vecais repertuārs, kas daudziem jaunākās paaudzes pārstāvjiem varētu būt svešs, skanēs citādi, bet tādēļ ne mazāk interesanti. Gaisā virmo ideja par ierakstiem, attiecībā uz tiem gadu gaitā ir mainījusies pašu attieksme. Abi mūziķi smej, ka attieksme pret ierakstiem daļēji balstīta neizlēmībā un slinkumā.
"Mūsu ideja bija tāda, ka nekas nav jāieraksta. Ja gribat dzirdēt mūsu mūziku, nāciet uz koncertiem, jo tā, kas dzirdama ierakstos, ir konservi, nedzīva un bezjēdzīga. Daudz svarīgāk, kā tas skan koncertā, ko mēs darām, ko sakām, kā uzstājamies. Ieraksti ir pakārtoti."

Šobrīd gan ideja par ierakstu virmo gaisā, tomēr nekas netiek stingri plānots, nolūkā saglabāt radošo brīvību. "Man tieši tas patīk šinī projektā, ka mēs neuzstādām augstus mērķus, mūsu darbošanas ir caurvīta ar entuziasmu, smiekliem, jokošanos vienam par otru, par apkārt notiekošo. Līdz ar to tam ir pavisam savādāka garša, nekā muzikālajiem projektiem, kuriem viss ir izrēķināts pēc kaut kādiem algoritmiem, mēs ejam vairāk tādu kā dauzīšanās ceļu", sarunā uzsver Renarts.

Ar visu festivāla programmu var iepazīsties "Laba daba" mājaslapā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Laba daba
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form