Foto: Publicitātes foto

28. jūlijā renovētajā Ziemeļblāzmas kultūras pilī pirmo reizi notiks Introvertās mākslas festivāla Ad Lucem noslēgums. Plkst. 13 uz lekciju "Sakrālā ģeometrija" aicinās arhitekts Kaspars Rikards, bet sarunu plkst. 15:30 "Garīguma izpausme mākslas formās" vadīs filosofs Valdis Svirskis. Savukārt dienas noslēgumā plkst. 18 skanēs Ilgas Reiznieces un "Iļģu" mūziķu speciāli festivālam veidotā programma
"Rāmi Rāmi".

Kā portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji, jau tradicionāli festivāls noslēguma dienā aicina savus klausītājus uz brīdi apstāties un piedalīties ar festivāla ideju un tematiku saistītās sarunās un radošajās darbnīcās. Arhitekts Kaspars Rikards daudzu gadu garumā ir pētījis un vācis materiālus par vizuālo tēlu sistēmām. Lekcijā "Sakrālā ģeometrija" viņš labprāt dalīsies savās zināšanās un pārdomās par to. "Esmu tikai mācījies, kas nenozīmē, ka esmu sapratis," viņš atzīst.

Dabas pasaule ir uzbūvēta pēc noteiktu universālu harmonisku proporciju algoritma, kas atspoguļo vārdos neizsakāmo. Šis princips dabā ir reizē acīmredzams un tajā pat laikā nemanāms. Sakrālā ģeometrija atklāj un skaidro universālu likumsakarību pamatprincipus, ģeometriskas figūras, simbolus un proporcijas, un cenšas tuvoties šo principu būtības apjausmai. Viens no sakrālās ģeometrijas mērķiem ir attīstīt cilvēka telpisko domāšanu, lai pilnīgotu izpratni par pasauli tās daudzdimensionalitātē.

Valdis Svirskis ir filosofijas zinātņu maģistrs un filosofijas, retorikas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs no 1999. gada, vada meditācijas nodarbības un lasa lekcijas garīgās prakses un kultūras jautājumos Latvijā un ārpus tās. Sadarbojas ar žurnāliem Mistērija, Patiesā dzīve, daudzkārtējs Latvijas Radio raidījuma Kā labāk dzīvot un LTV raidījuma Šeit un tagad viesis. Saruna "Garīguma izpausme mākslas formās" noritēs kā neakadēmisks pasākums – tas būs veids, kādā Valdis prot uzrunāt un meklēt dziļāku izpratni un saikni starp sirdi un prātu mākslas kontekstā. Pēc viņa domām, "patiesa māksla slēpjas spējā ne tikai radīt, bet arī uztvert un apjaust ar sirdi. Vienotību dziļā mākslas pārdzīvojumā izpildītājs un klausītājs vai skatītājs spēj sasniegt vienīgi sirdī."

Savukārt dienas noslēgumā skanēs Ilgas Reiznieces un "Iļģu" mūziķu speciāli festivālam veidotā programma "Rāmi Rāmi" – miera un dziļas dzīvesziņas caurstrāvota mūzika. Ar šādu nosaukumu pirms 20 gadiem nāca klajā "Iļģu" pirmā kasete, koncertā grupa muzicēs šādā sastāvā: Ilga Reizniece (balss, vijole, kalimba), Māris Muktupāvels (balss, kokle, dūdas, stabules, vargans, kalimba) un Egons Kronbergs (ģitāra, kalimba). "Iļģi" ir Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji kopš 1981. gada, un tautasdziesma jau kopš paša sākuma ir "Iļģu" iedvesmas avots – nevairoties no mūsdienīgu instrumentu un citu tautu folkloras tēmu izmantojuma, tā ar "Iļģiem" vien raksturīgo skanējumu mūs suģestē no klusinātas apceres un spēkpilna miera piesātinātām dzīlēm līdz dzirkstošai vitalitātei.

Ilgu Reiznieci vistrāpīgāk raksturo šķietamu pretmetu savienojumi – dzīva un kustīga stingrība, rotaļīgs dziļums un dabisks viedums, arvien pārsteidzošs un neatkārtojams. Ilgas devums latviešu tradīciju apzināšanā un iedzīvināšanā, sevišķi jaunatnes vidū, ir nenovērtējams. Ilga ir mūzikas un folkloras skolotāja, vadījusi nometnes, kursus, seminārus un nodarbības gan Latvijā, gan ārzemēs, īpašu vērību veltot bērnu un jauniešu auditorijai.

Viņu vienmēr ir interesējuši senie un sakrālie folkloras slāņi – latviešu mitoloģija, dabas un tradicionālā dzīves ritma saskaņa. Viņas radošais lolojums – grupa "Iļģi" kopš tālā 1981. gada, kad konservatoriju beigušo vijolnieci Ilgu Reiznieci, folkloras kopu "Skandinieki" un "Bizīteri" dalībnieci, uzaicināja dibināt un vadīt jaunu folkloras ansambli, allaž ir alkuši sevi izteikt jaunā, tradīcijā balstītā, mūzikas valodā.

"Domāju, jau no paša sākuma bijām citādāki nekā pārējie folkloras ansambļi," atzīst Ilga. "No paša sākuma mūs interesēja muzicēšana, ne tikai folkloras aktualizēšana, kas toreiz bija folkloras ansambļiem pamatā." "Iļģi" brauca pie teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši darināja mūzikas instrumentus un tautastērpus, interesējās par latviešu senvēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, mitoloģiju, tradīcijām. Un šajā uzkrātajā bagātībā spēku smēlās dzīvs muzicēšanas prieks, kas izlauzās nevaldāmā jaunradē un nemaldīgi atpazīstamajā "Iļģu" mūzikas elpā.

"Iļģi" ieņem redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, ierindoti "World Music Charts Europe" (WMCE) labāko sarakstā, ar panākumiem koncertējuši mūzikas festivālos un dažāda mēroga pasākumos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Šveicē, Austrālijā, ASV, Francijā, un citās valstīs. Pēc 30 koncertdarbības gadiem "Iļģi" vēl joprojām ir viena no Latvijas klausītāju iemīļotākajām mūziķu vienībām, saņēmuši augstākos novērtējumus mūzikā – Lielo mūzikas balvu un piecas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas. Ilga Reizniece apbalvota arī ar Trīs Zvaigžņu ordeni, Lielo Folkloras balvu un Luda Bērziņa prēmiju.

Jau vēstīts, ka no 24. līdz 27. jūlijam, jau divadsmito reizi uz koncertiem Rīgā, Gulbenē un Kuldīgā aicinās Introvertās mākslas festivāls "Ad Lucem". Festivāla koncertos izcili Latvijas un ārvalstu mūziķi – Latvijas Radio koris, ērģelniece Diāna Jaunzeme un šī gada festivāla īpašie viesi – Rietumu un Austrumu mūzikas ansamblis "Sarband", kā arī izcilais franču čellists Anrī Demarkets – aicinās apstāties un piedzīvot brīnišķīgas muzikālas atklāsmes cilvēka garīguma meklējumos.

Introvertās mākslas festivāls notiek kopš 2002. gada – tā ir mākslas radīta telpa, kas sniedz patvērumu no ikdienas steigas un stresa, miera un harmonijas oāze, kurā var ieklausīties skaņās, klusumā un sevī, sastapt ceļabiedrus un gūt iedvesmu. Ad Lucem latīņu valodā nozīmē "uz gaismu, kas festivāla kontekstā apzīmē radošumu un gaismu ikvienā cilvēkā. Sadarbībā ar izciliem māksliniekiem festivāls piedāvā augstvērtīgus koncertus, kuru raksturīgā iezīme ir īpašais introvertās mākslas fenomens. Tas aicina ikvienu pievērsties savai iekšējai pasaulei, meklēt būtisko un atklāt sevī dabiski mītošo garīgumu.

Biļetes uz festivāla Noslēguma dienas pasākumiem pieejamas "Biļešu servisa" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv, www.ticketshop.lv, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, iepriekšpārdošanā un stundu pirms pasākumiem

Biļešu cenas: septiņi lati (dienas biļete visiem trim pasākumiem), pieci lati (tikai koncerts), divi lati (viena lekcija, uz kuru biļetes iegādājamas tikai pirms lekcijas norises vietā). Skolēniem, studentiem un pensionāriem 30% atlaide.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!