Maikls Finisijs (1946.) ir britu komponists un pianists, kas, pateicoties gan savai mūzikai, gan pedagoģiskajam darbam, tiek uzskatīts par vienu no diviem nozīmīgākajiem personāžiem tā saucamā "jaunās sarežģītības" virziena tapšanā (otrs ir Braiens Fernīho (Brian Ferneyhough)).
Lai gan pats Finisijs noraida šo 1980. gados radušos apzīmējumu, apgalvojot, ka "jaunā sarežģītība" pat nav nosaucama par līdzīgi domājošu komponistu "skolu", viņa paša mūziku tik tiešām raksturo izteikti kompleksa notācija, mikrotonalitāte, izplūdušas melodiju kontūras, pārblīvēti daudzslāņainas un savstarpēji teju nesavienojamas ritmiskas konstrukcijas, straujas maiņas un nepieciešamība pēc netradicionālām instrumentu spēles tehnikām – ne velti daudzas no viņa kompozīcijām tiek dēvētas par praktiski "nenospēlējamām".
Medija "The Guardian" laikmetīgās mūzikas apskatnieks Toms Sērviss (Tom Service) raksta sekojoši: "Finisija notis ir kā graujoši labirinti – es atminos, kā aplūkoju notāciju viņa Otrajam klavierkoncertam; man atteica smadzenes un nosvila pirksti, kad mēģināju to apzināt. Tas šķita neiespējami, ka kāds cilvēks vispār spēj prātā iztēloties un pēc tam skaņā realizēt šīs neredzēti sarežģītās ritmiskās struktūras. Tomēr pianisti kā Nikolass Hodžezs (Nicolas Hodges) un Īens Peiss (Ian Pace) pastāvīgi pierāda pretējo."
Tajā pašā laikā raksturot Finisija mūziku kā pašmērķīgi sarežģītu nebūtu gluži pareizi – viņa interesi par matemātiski sarežģītiem muzikāliem procesiem allaž ir līdzsvarojusi atvērtība daudzveidīgām ietekmēm un mīlestība pret tautas mūziku, operu, tango, džezu un neskaitāmām citām mūzikas formām, kuru citēšana nereti tiek izmantota par sākuma punktu vai "izejmateriālu" daudzām no viņa kompozīcijām.
Tādā izpratnē Finisija daiļradi var drīzāk nosaukt par pastāvīgu kontrastu starp sarežģīti strukturēto un nepastarpināti poētisko un emocionālo – viņš to skaidro kā intuitīvu vēlmi radīt konfliktus starp savas mūzikas elementiem, tādā veidā piešķirot tai spriedzi un šķietami neparedzamus pavērsienus.
Kādā nesenā intervijā viņš atzīst, ka visaugstāk vērtē tādu mūziku, kurai piemīt "tieša, raupja un konfrontējoša daba, taču arī skaists un pārņemošs skanējums". "Tādu, kurā izpaliek klīrība un virspusējs patoss," viņš precizē.
No 1990. līdz 1996. gadam Finisijs bija Starptautiskās Laikmetīgās mūzikas asociācijas prezidents.
Finisijs ir politiski domājošs komponists; viņa mūzikā parādās arī kristīgas tēmas, savirknēti kultūras vēstures rēbusi un geju un lesbiešu tiesību jautājumi. "Ļoti nedaudzi mūsdienu komponisti spējuši laikmetīgās mūzikas ekspresīvo spēku apvienot ar tās kritisko, intelektuālo potenciālu tik pārliecinoši, cik tas izdodas Finisijam," komentē jau minētais apskatnieks Toms Sērviss.
Būdams virtuozs pianists, Finisijs ir pieprasīts arī kā mūzikas interpets, kuram jaundarbus ir rakstījuši tādi komponisti kā Džeimss Dilons (James Dillon), Hovards Skemptons (Howard Skempton) un Naidžels Ozborns (Nigel Osbourne). Šajā koncertā viņš izpildīs savu klaviermūziku. Programmā iekļauti sekojoši darbi: "Green Meadows", "Folklore I", "Don't Let this Harvest Pass/Sinner, Please", kā arī vairākas klaviermūzikas versijas Verdi un Geršvina opermūzikai, kas, raksturīgi Finisija daiļradei, ir visai tālas no oriģinālversiju skanējuma.
Šogad Maikls Finisijs svin savu 70 gadu jubileju.
Biļetes uz festivālu var iegādāties "Biļešu servisa" kasēs, kā arī internetā.
