Festivālu 'Eiropas Ziemassvētki' noslēgs Baha 'Ziemassvētku oratorija'
Foto: Publicitātes foto

Festivālu "Eiropas Ziemassvētki" šovakar plkst. 19 Rīgas Lutera baznīcā noslēgs Johana Sebastiana Baha "Ziemassvētku oratorija".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā aģentūru LETA informēja "Latvijas koncertu" sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica, oratorija klausītājiem tiek dāvāta fragmentu izlases veidolā, pilnībā saglabājot lieldarba vērienu, saturiskās līnijas loģiku un muzikālā stāsta brīnumu. Tās atskaņojumā piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris, "Sinfonietta Rīga", solisti - soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Zanda Švēde, igauņu tenors Mati Turi un bass Pauls Putniņš. Koncertu diriģēs Mārtiņš Klišāns.

Baha "Ziemassvētku oratoriju" veido sešas kantātes, kuru atskaņojuma kārtība notikusi saskaņā ar stingri reglamentētu dramaturģiju - pirmās trīs iecerētas trim Ziemassvētku vakariem, ceturtā veltīta Jaunajam gadam, piektā jāatskaņo nedēļu vēlāk, bet sestā vēsta par Zvaigznes dienas notikumiem. Arī tekstam izmantoti attiecīgajai dienai atbilstošie Mateja un Lūkas evaņģēlija panti, tāpēc "Ziemassvētku oratoriju" var uztvert kā Ziemassvētku laika sākuma, ritējuma un beigu robežzīmi.

Pirmo reizi "Ziemassvētku oratorija" izskanējusi divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos - Svētā Toma un Svētā Nikolaja baznīcās, kur to noklausījies liels pulks klausītāju. Visas kantātes izskanējušas paša autora vadībā.

"Ziemassvētku oratorijas" pamatā ir Bībeles vēsts par Jēzus dzimšanu - stāsts no Marijas gaidībām un Betlēmes silītes līdz triju gudro apciemojumam un bēgšanai uz Ēģipti. Sižeta līniju risina rečitatīvi, savukārt emocionālās izjūtas atklātas ārijās un korāļos.

"Jēzus piedzimšanas brīnums, tāpat kā itin viss viņa dzīvesstāsts, īstenībā neprasa nekādus ārējus pastiprinājumus, izrotājumus vai papildinājumus. Un tomēr man šķiet, ka Bahs ir viens no tiem retajiem komponistiem, kurš spējis uztvert šī notikuma īpašo noskaņu, atrast īsto atslēgu tā atklāsmei. Ceru, ka mums visiem kopā šovakar izdosies uzburt Ziemassvētku brīnuma maģisko atmosfēru, līdz klausītāju sirdīm aiznesot vēstījumu, ko mums būtu vēlējies nodot gan Jēzus, gan savā mūzikā - arī Bahs," pastāstīja soliste Šimkus.

Dziedātāja uzstājusies kopā ar Oslo simfonisko orķestri, Bretaņas simfonisko orķestri, Tallinas Kamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, orķestri "Sinfonietta Rīga" un "Collegium Musicum Rīga". 

Viņa sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Zbigņevu Gracu, Andri Pogu, Andri Veismani, Māri Kupču, Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. Šimkus bijusi soliste Valsts akadēmiskā kora "Latvija", Latvijas Radio kora un Igaunijas Filharmonijas kamerkora koncertos. Viņa uzstājusies Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, Spānijā, Ukrainā, Vācija, Francijā un Polijā.

Lai pirmo reizi piedalītos "Ziemassvētku oratorijas" atskaņojumā un uz brīdi paviesotos arī mājās, no Sanfrancisko Latvijā ieradusies dziedātāja Švēde. 2013.gadā viņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu Andžellas Gobas vokālajā klasē. 2013.gada vasarā Švēde piedalījās prestižajā Merola operas programmā Sanfrancisko (ASV), kurā uzstājās kopā ar Sanfrancisko operas orķestri un diriģentiem Kevinu Mērfiju un Džonu Demeinu. 

Merola programmas veiksmīgā absolvēšana dziedātājai dāvājusi iespēju divu gadu garumā štata solistes godā strādāt Sanfrancisko operā. Šovasar Švēde debitējusi uz profesionālās operas skatuves ar Floras lomu Džuzepes Verdi operā "Traviata", bet rudenī atveidojusi Tisbes lomu Džoakīno Rosīni operā "Pelnrušķīte".

Švēdes radošajā kontā ir uzstāšanās Manhetenas vasaras mūzikas festivālā Ņujorkā, kā arī piedalīšanās Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas "Figaro" iestudējumos. 2015.gadā jaunā māksliniece turpinās darbu Sanfrancisko operā, piedaloties Marko Tutino operas "La ciociara" pasaules pirmizrādē, Hektora Berlioza operas "Trojieši" iestudējumā, kā arī debitēs Olgas lomā Pētera Čaikovska operas "Jevgēņijs Oņegins" iestudējumā Aidaho operā. 

Nākotnes plānos iekļauta alta solopartija Volfganga Amadeja Mocarta "Rekviēma" atskaņojumā kopā ar Bērklijas simfonisko orķestri, kā arī Jozefa Haidna opusā "Mesa kara laikā", kuras atskaņojums notiks kopā ar Oklendas simfonisko orķestri.

Viens no atzītākajiem tenoriem Eiropā - igaunis Turi - absolvējis Igaunijas Mūzikas akadēmiju kordiriģēšanas specialitātē. Kopš 1992.gada viņš dziedājis uz daudzām pasaules skatuvēm kā Igaunijas Filharmonijas kamerkora solists, muzicējot kopā ar daudziem koriem un orķestriem, tostarp Izraēlas kamerorķestri, Austrālijas kamerorķestri, Tallinas kamerorķestri un Tallinas Baroka orķestri, Malmes Simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Zviedrijas Radio kori, Nīderlandes kamerkori un citiem. 

Dziedātājs sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Pols Hiljē, Eri Klāss, Olari Eltss, Andress Mustonens un Tīnu Kaljuste. Turi balss skanējusi prestižos starptautiskos mūzikas festivālos, ieskaitot Savonlinnas Operas festivālu, Heidelbergas Pavasara festivālu un Arvo Perta festivālu. Mākslinieka repertuārā ir skaņdarbi no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai.

Pauls Putniņš pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Imanta Kokara kordiriģēšanas klases absolvēšanas 1992.gadā sāka mācīties orķestra diriģēšanu pie igauņu maestro Paula Megi. Jauno censoni ievēroja viesprofesors, Izraēlas operas galvenais diriģents Mendi Rodans, piedāvājot viņam simfoniskās diriģēšanas studijas turpināt Jeruzalemes Mūzikas akadēmijā. Putniņš šo iespēju izmantoja, Izraēlā kļūdams par pirmo mūzikas studentu no Latvijas. Izraēla pašam Putniņam kļuva par vietu ne tikai mācībām, bet arī nozīmīgu dzīves pagriezienu - tieši Jeruzalemē viņš atklāja vokālās mākslas aicinājumu.

1997.gada Senās mūzikas festivālā Latvija atklāja Putniņu kā basa balss īpašnieku, traģikomiskā ciklopa Polifēma lomas izpildītāju Georga Frīdriha Hendeļa operā "Akīds un Galateja". Jau decembrī viņš debitēja arī uz Nacionālās operas skatuves, dziedot basa partiju Šarla Guno oratorijā "Nāve un dzīvība", bet vēlāk atveidoja Leporello Volfganga Amadeja Mocarta operā "Dons Žuans". 

Pēdējos gados Putniņš regulāri viesojas Latvijā, lai piedalītos lielformas darbu atskaņojumos. Pirms gada viņa balsi varēja baudīt Rīgas Svētā Jāņa baznīcā Hendeļa "Mesijas" un Baha "Augstās mesas" atskaņojumā, bet šogad - arī Baha "Jāņa pasijas" iestudējumā Lielajā Piektdienā, Latvijas Radio kora iniciētā lielprojekta "Bahs. Pasija. Rīga" noslēgumā.

Kā ziņots, festivāls "Eiropas Ziemassvētki" no 6.decembra līdz 30.decembrim notiek Rīgas koncertzālēs un baznīcās.

Tags

Eiropas Ziemassvētki Elīna Šimkus Latvijas Mūzikas akadēmija Mūzika Sinfonietta Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form