Foto: Apaļu jubileju svin dziedātāja Ieva Akuratere
Foto: F64

Šo svētdien, 22. aprīlī, pazīstamā rokmūziķe un dziesminiece Ieva Akuratere svinēs 60 gadu jubileju. Plašākas svinības plānotas kopā ar vēl vienu šā pavasara gaviļnieku – komponistu Juri Kulakovu – koncertos "Jurim Kulakovam un Ievai Akuraterei – 60 / Gandrīz tautasdziesma".

"Šajā brīnumainajā pasaulītē Dievs man ir ļāvis dzīvot jau vairākus gadu desmitus. Vēlos no sirds nosvinēt dzīves svētkus pateicībā par mīļajiem cilvēkiem, dārgo tēvzemi, skaisto dabu un radošo mākslu, kas man ir visapkārt! Lai! Ar "Pērkonu" esam iecerējuši izpausties pat ar dubultjubilejai veltītiem koncertiem "Gandrīz tautasdziesma", jo ar prieku un lepnumu varu paziņot, ka mēs ar komponistu Juri Kulakovu esam dzimuši vienā gadā un vienā pavasarī. Jubilejas koncerti skanēs kā mūsu dāvana Latvijai simtgades svētku rudenī," saka pati dziedātāja.

No 1974. līdz 1978. gadam Ieva Akuratere bija Liepājas teātra aktrise, nospēlējot zīmīgu lomu Imanta Kalniņa rokoperā "Ei, jūs tur!" (1977); vēlāk šo lomu Ieva atveidoja arī grupas "Pērkons" versijā 1984. gadā kopā ar Raimondu Bartaševiču un 1986. gadā televīzijas iestudējumā kopā ar Igoru Siliņu. No 1978. līdz 1980.gadam Ieva strādāja Operetes teātrī, piedaloties Zigmara Liepiņa mūziklā "Iedomu spoguļi" (1978). Pēc vairākiem gadiem viņa operetes aktrises ampluā atgriezās Dailes teātra izrādē Franča Lehāra operetē "Mana skaistā lēdija" (1998), savukārt Daugavpils teātrī piedalījās Jura Kulakova muzikālajā izrādē "Čigāns sapnī" (2002). Kopš 1981. gada Ieva Akuratere ar pārtraukumiem līdz šim brīdim ir rokgrupas "Pērkons" soliste, kā arī uzstājas ar folkmūzikas programmām. Viņa dziedājusi arī grupā "K Remonts".

Folkmūzika padarīja Ievu Akurateri par Atmodas laika slavenību pēc leģendārā Brigitas un Andra Ritmaņu dziesmas "Manai tautai" neplānotā izpildījuma festivālā "Liepājas dzintars" 1988. gadā. Citas populāras dziesmas tolaik bija "Reiz zaļoja jaunība" (Juris Kulakovs, Eduards Veidenbaums, 3. vieta "Mikrofona'88 aptaujā") un "Varbūt" (Uldis Stabulnieks, Guntars Godiņš, 5. vieta "Mikrofona'89" aptaujā). 1988. gadā "Pērkona" sastāvā dziedātā "Zaļā dziesma" kļuva par vides aizsardzības entuziastu himnu.

Ieva Akuratere ir sadarbojusies arī ar daudziem citiem muzikālajiem projektiem: bez jau minētās iesaistīšanās grupā "K Remonts" 1986. gadā, "Pērkona" otrā aizlieguma laikā. Tāpat viņa bijusi viena no latviešu popmūzikas dīvu projekta "Dāmu pops" dalībniecēm, kā arī ierakstījusi dziesmas kopā ar "Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīcu" (NSRD). 90. gados viņa nodibināja grupu "Simulācija", kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Ieva darbojusies arī eksperimentālā folkmūzikas projektā "Lidojošais paklājs", kurā perkusijas spēlē viņas dēls Matīss.

Savukārt rudenī jubilejas koncerta pirmajā daļā skanēs fragmenti no Jura Kulakova "Mistērijas par Rīgu", Veidenbauma cikla, kantātes "Vēstules uz bruģa" un kantātes "Sarkanais vilciens", izrādēm, rokoperām, instrumentālās mūzikas kompozīcijas utt. Starpposmā Ieva Akuratere, tērpusies baltā kleitā, spēlējot uz baltās ģitāras, dziedās latviešu tautasdziesmu "Kas kait Rīgas meitiņām", savu dziesmu "Vanags" un citas kompozīcijas.

Koncerta otrajā daļā uzstāsies grupa "Pērkons" un skanēs lielākie hiti, tostarp "Zaļā dziesma", "Slidotava", "Labu vakar", "Dziesma par sapumpuroto zaru", "Gandrīz tautasdziesma", "Mana dienišķā dziesma" un daudzas citas.

Pēc koncerta būs iespēja iegādāties grupas "Pērkons" CD un saņemt mākslinieku autogrāfus.

Biļetes uz koncertiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Koncerti "Jurim Kulakovam un Ievai Akuraterei – 60 / Gandrīz tautasdziesma" notiks:

5. oktobrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis"
7. oktobrī Jelgavas Kultūras namā
20. oktobrī Ogres Kultūras centrā
21. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"
3. novembrī Valmieras Kultūras centrā
16. novembrī VEF Kultūras pilī

Source

DELFI Kultūra

Tags

Ieva Akurātere
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form