Kā nu kurš – cits ejot pa pielijušo ceļu, cits ar laivu pārcēlāju, cits ar divriteni – 9. augusta pievakarē devās uz Balonu pļavu Gaujas nacionālajā parkā, lai izzinātu 400 miljonu gadu senās bruņuzivs stāstu, līdzdarbojoties 25 izziņas darbnīcās, izstaigājot dzejnieka Pētera Brūvera taku, klausoties Dabas simfonijas pirmatskaņojumu Dabas koncertzāles mūziķu un Devona orķestra izpildījumā un vērojot gaismas un video izrādi, portālu "Delfi" informē Dabas koncertzāles pasākumu rīkotāji.
Šogad "Dabas koncertzāles" pasākums notika Gaujas nacionālajā parkā Gaujas senielejā pie Siguldas – vietā, kas, līdzīgi kā bruņuzivs, sāka veidoties vairāk kā pirms 400 miljoniem gadu. Te - smilšainajās sērītēs joprojām atrodamas devona laika zivju kaula bruņu atliekas un citas liecības par bruņuzivs ziedu laikiem.
"Šī milzīgā, grūti aptveramā laika stāstu cilvēkiem saprotamu spēļu, demonstrējumu,un radošu darbnīcu veidā sagatavoja Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Latvijas Universitātes zinātnieki un Latvijas Ornitoloģijas un Latvijas entomoloģijas biedrības pētnieki. To novadīšanā palīdzēja vairāk kā 70 brīvprātīgie. Lielākā balva visiem šiem pūliņiem bija bērnu un pieaugušo smaidošās, aizrautību, izbrīnu un pārsteigumu atspoguļojošās sejas, daudzie jautājumi par darbnīcās vēstīto.
Šī gada muzikālais stāsts bija īpašs ar to, ka to izspēlēja ierastais mūziķu sastāvs kopā ar "Devona orķestri" – simfoniskā orķestra 20 profesionālu mūziķu kamersastāvā. Šajā gadā skatuves dizaina izveidošanai bija piesaistīts arī profesionāls arhitekts.
Šogad zinātnes, muzikas, arhitektūras, gaismu un video projekciju speciālistu un entuziastu kopīgi radītais stāsts par devona laiku, bruņuzivīm, gleznainajiem smilšakmens atsegumiem, Gaujas senielejas pagātni un mūsdienām bija arī tāds kā atskats uz Dabas koncertzāles deviņu gadu laikā vēstīto. Tāpēc likumsakarīgi bija gan zinātniskie, gan muzikālie "citāti" no citu gadu varoņu stāstiem, jo tie visi ir daļa no lielā Zemes un dzīvības attīstības stāsta," vēsta pasākuma rīkotāji.