Foto: Piektdien pirmizrādi piedzīvos Artura Maskata opera 'Valentīna'
Foto: Gunārs Janaitis

Piektdien, 5. Decembrī, Latvijas Nacionālajā operā pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Artura Maskata opera "Valentīna", kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas – ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem.

Operas "Valentīna" iecere ieguva pirmo vietu 2008. gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas –Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma "Rīga 2014" atbalstu. "Valentīnas" viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015. gada 19. maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Arturs Maskats, iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā – Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.

Opera "Valentīna" ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam, balstoties Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīvos. Leģendārā kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos.

30. gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca vispirms padomju režīms 1940. gadā, tad nacistiskās armijas ienākšana 1941. gadā. Valentīnai Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.

"Valentīnas Freimanes dzīves stāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20. gadsimta vēstures notikumiem: Latvijas neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr operā nav tikai politika: visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas," stāsta komponists Arturs Maskats.

"Latviešu dalība holokaustā ir tēma, par kuru saistībā ar mūsu tautas karmu jārunā īpaši rūpīgi, un man ir liels gods piedalīties tās risināšanā. Mums jāsaprot, ka ebreji, kas tika iznīcināti Latvijā, bija mūsu tautas un kultūras liela sastāvdaļa, vieni no mums.

Manuprāt, jebkuram latvietim jāpasaka: "Es esmu Valentīna, es esmu holokaustā cietušais ebrejs." Tā ir svarīga cilvēciska apziņa, kas ļauj saprast, kāda Latvija ir bijusi un uz kādiem pamatiem mēs to būvējam. Artura Maskata mūzika operai "Valentīna" ir ārkārtīgi emocionāla. Tajā es saklausu tās tradīcijas, kas man ir tuvas – gan Rihardu Štrausu, gan Rihardu Vāgneru, gan Karolu Šimanovski, gan Emīlu Dārziņu, tomēr tas ir ir simtprocentīgs Arturs Maskats," jauniestudējumu raksturo režisors Viesturs Kairišs.

Attēlos redzami solisti: Valentīna – Inga Kalna, Dima – Jānis Apeinis, Aleksejs - Mihails Čuļpajevs, Valdis - Rihards Millers, Alma - Ieva Parša, Elza - Andžella Goba, Valentīnas māte - Ļubova Sokolova, Valentīnas tēvs - Armands Siliņš, Vecais saimnieks - Krišjānis Norvelis, Korporeļi, virsnieki, šucmaņi - Guntars Ruņģis, Viesturs Vītols, un Doktors - Samsons Izjumovs.

Pēc pirmizrādes 5. decembrī nākamās izrādes skatāmas 7. un 18. decembrī, kā arī 28. janvārī.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Arturs Maskats Ieva Parša Inga Kalna Jānis Apeinis Latvijas prezidentūra ES Liāna Langa Modests Pitrens Rīga 2014 Samsons Izjumovs Valentīna Freimane Viesturs Kairišs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form